Eiropas Savienības normatīvajos aktos nav noteiktas vienotas prasības enerģijas dzērieniem, tādēļ Zemkopības ministrija patlaban izstrādā Ministru kabineta noteikumu projektu „Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības bezalkoholiskiem dzērieniem”, kurā ir definēts enerģijas dzēriens un noteiktas prasības tā marķējumā norādāmajai informācijai. Projektā ir uzskaitītas enerģijas dzērienos izmantojamās vielas – kofeīns, guarāna, taurīns, inozitols, glikuronolaktons, kā arī noteikti kofeīna kvantitatīvie ierobežojumi.

Latvijā nav veikti pētījumi par enerģijas dzērienu lietošanu un tā ietekmi uz patērētāja veselību, bet Eiropas Savienībā ir publicēts Eiropas Komisijas Pārtikas zinātniskās komitejas 1999. gada 21. februāra atzinums par enerģijas dzērienu sastāvdaļu - kofeīna, taurīna un glikuronolaktona — drošumu un informācija sniegta vēl Eiropas Komisijas Pārtikas zinātniskās komitejas publicētajā 2003. gada 5. marta atzinumā „Papildu informācija par enerģijas dzērieniem”. Ņemot vērā attiecīgo riska novērtējumu, patērētāji ir pienācīgi jāinformē par enerģijas dzērienu lietošanu.

Tādēļ projektā paredzēts, ka uz marķējuma ir jānorāda, ka šos produktus nevajadzētu patērēt lielā daudzumā, jo īpaši pie lielas fiziskās slodzes vai kombinācijā ar alkoholiskajiem dzērieniem, ņemot vērā, ka arī Latvijā jaunieši enerģijas dzērienus vairumā gadījumu patērē kopā ar alkoholu vai narkotikām, kas prasa medicīnisko iejaukšanos.