Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants „Dzīvokļa īpašnieka pienākumi”:

„6) saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā;

7) nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu;/../”

Tā kā māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas (tai skaitā ūdensvads) ir mājas kopīpašuma daļa, dzīvokļa īpašnieka pienākums ir rīkoties tā, lai nenodarītu šai kopīpašuma daļai kaitējumu. 

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro: „Šajā gadījumā jāskatās Civillikuma 1779.pants: „Katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.” Cietušajam dzīvokļa īpašniekam ir jāpierāda, ka kaimiņš ar savu bezdarbību, neapkurinot dzīvokli, ir radījis apstākļus, kuru dēļ plīsušas ūdens caurules un nopludināts viņa dzīvoklis. To var izdarīt ar liecinieku, fotogrāfiju palīdzību, arī ar pārvaldnieka sastādītu aktu par to, ka attiecīgais dzīvoklis ilgstoši nav apdzīvots un netiek apkurināts, kā arī par radītajiem zaudējumiem. Taču, vadoties no pieredzes, uzreiz jāteic, ka to izdarīt nebūs viegli, tāpat kā piedzīt zaudējumus no vainīgā dzīvokļa īpašnieka.”