Ja darbiniekam darba tiesisko attiecību laikā ir iestājusies pārejoša darbnespēja, tad darba devējam ir pienākums aprēķināt un izmaksāt slimības naudu. Slimības naudas aprēķināšanas un izmaksas kārtība noteikta likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 36.pantā: darba devējam jāizmaksā no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par 2. un 3. pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā — par laiku no 4. darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 10 kalendāra dienām. Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām, kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā, un izmaksā kārtībā un termiņos, kādā puses vienojušās par darba samaksas izmaksu. 

Darbinieka saslimšana nav pamats darba līguma uzteikumam. Turklāt darba devējs saskaņā ar Darba likuma 109.panta trešo daļu nedrīkst uzteikt darba līgumu pārejošas darbnespējas laikā.

Ja darba devēja uzteikums nav tiesiski pamatots vai ir pārkāpta Darba likumā noteiktā darba līguma uzteikšanas kārtība, darbinieks ir tiesīgs vērsties tiesā un prasīt uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu.