To, kādai jābūt temperatūrai daudzdzīvokļu mājās, cita starpā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.102 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-08 “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami”” (2.pielikums). Šajā pielikumā norādīts, ka dzīvojamā istabā, virtuvē un tualetē t⁰ nedrīkst būt zemāka par 18⁰C, bet vannas istabā – par 25⁰.

Siltuma piegādātājs pakalpojumu nodrošina līdz mājas pievadam, tālāk siltumapgādes sistēmas apkalpo mājas apsaimniekotājs.

AS „Rīgas siltums” informācijas nodaļas vadītāja Jana Roze portālā kopaa.lv dod padomu vispirmām kārtām vērsties pie pārvaldnieka un noskaidrot, kādu lēmumu apkures jautājumā pieņēmuši dzīvokļu īpašnieki. Varbūt viņi ir noturējuši kopsapulci un nolēmuši, ka naktīs temperatūra jāpazemina. „Tā dara daudzas mājas, jo zināms, ka, pazeminot temperatūru telpās par vienu grādu, gan siltuma patēriņš, gan arī rēķins par siltuma patēriņu samazinās par 5%.”

Ja dzīvokļu īpašnieki lēmumu par t⁰ pazemināšanu nav pieņēmuši, tad apsaimniekotājam jātiek skaidrībā, kādēļ tā pazeminājusies, un jāveic pasākumi, lai situāciju uzlabotu. Sertificētam speciālistam dzīvoklis ir jāapseko un par to jāsastāda akts. Ja arī tas nelīdz, tad var vērsties pie siltuma piegādātāja.

J.Roze iesaka: „Daudzas mājas Rīgā apkalpo AS „Rīgas siltums”, un mūsu klienti var zvanīt uz bezmaksas tālruni 80000090. Komisija veiks mērījumus, un, ja temperatūra dzīvoklī neatbildīs normai, tiks īstenoti pasākumi.”

Lielākajā daļā daudzdzīvokļu māju samaksa par siltumu tiek noteikta pēc skaitītāju rādījumiem. Kārtību, kā tas notiek, nosaka MK noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. Ja skaitītāji mājā nav uzstādīti, tad siltuma patēriņa un samaksas aprēķināšanas kārtību nosaka minēto MK noteikumu 17.punkts.