Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” noteic, ka grāmatvedības organizācijas dokumentus izstrādā, apstiprina un par to saturu atbild uzņēmuma vadītājs. Inventarizācijas rezultātus ieraksta inventarizācijas sarakstos. Ja uzņēmumā ir atbildīgā persona, šos sarakstus sastāda vismaz divos eksemplāros, no kuriem viens paredzēts atbildīgajai personai un otrs – uzņēmuma vadītājam. Tātad MK noteikumi paredz, ka var būt atbildīgā persona (piemēram, grāmatvedis u.c.).

Jautājumus par pamatlīdzekļiem un inventarizāciju, kas nav detalizētāk reglamentēti ārējos normatīvajos aktos, vadītājs nosaka iestādes iekšējos dokumentos: noteikumos, nolikumos, instrukcijās. Arī par  inventarizācijas norisi uzņēmumā ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Ja ir paredzēta atbildīgā persona, tad tai ir arī vadītāja noteiktie pienākumi, par kuriem šis darbinieks (atbildīgā persona) ir informēts, piemēram, kādā veidā manta tiek nodota kādam darbiniekam lietošanā, jo tas arī nenotiek uz goda vārda.

Darba līgumā parasti ir paredzēta darbinieka atbildība par lietošanā nodotā inventāra un tehnikas saudzīgu izmantošanu un saglabāšanu. Piemēram, ja darbinieka tiešā valdījumā tiek nodotas iestādes materiālās vērtības, darbinieks ir civiltiesiski atbildīgs par to saudzīgu lietošanu un saglabāšanu. 

Iestādes iekšējos dokumentos ir jābūt noteiktai kārtībai, kas atbild par konkrētiem zaudējumiem un kā vainīgā persona atlīdzina zaudējumus no materiālo vērtību piesavināšanās un iztrūkumiem. To var konstatēt dienesta izmeklēšanas gaitā.

Darba likums paredz darbinieka atbildību dažādās pakāpēs. Ja zaudējumi darba devējam nodarīti ar darbinieka ļaunu nolūku vai tādas viņa prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, kas nav saistīta ar nolīgtā darba veikšanu, darbinieks atbild par visiem darba devēja zaudējumiem. Darbinieks pilnībā vai daļēji atbrīvojams no civiltiesiskās atbildības par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem, ja arī darba devējs pats — ar saviem rīkojumiem vai nenodrošinot pienācīgus darba apstākļus vai darba aprīkojumu — bijis vainīgs zaudējumu nodarīšanā. Darbinieka civiltiesiskās atbildības apmērs nosakāms atkarībā no lietas apstākļiem, īpaši ņemot vērā to, ciktāl pārsvarā bijusi darbinieka vai darba devēja vaina. Šie noteikumi piemērojami arī tad, kad darba devējs nav brīdinājis darbinieku par šādu zaudējumu rašanās risku, ko darbinieks nav paredzējis un viņam nevajadzēja paredzēt, kā arī tad, kad darba devējs nav ievērojis pienācīgo rūpību, lai zaudējumus novērstu vai mazinātu.

Tāpēc, ja ir domstarpības par zaudējumiem un to iespējamo atlīdzināšanu, iestādes vadītājam ir jāprasa izskaidrot, kādi ir dokumenti, kas nosaka atbildību par konkrēto pamatlīdzekli, tā lietošanu, uzraudzību un citas iekšējos dokumentos noteiktās prasības.