Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums neregulē ne ar klienta īpašumu apsaimniekošanu, ne dzīvesvietas deklarēšanu saistītos jautājumus.  

Sociālā aprūpes centra pakalpojumu var saņemt privātā ceļā (bez sociālā dienesta iesaistes), slēdzot ar pakalpojuma sniedzēju divpusēju līgumu vai līgumu ar vairākiem iesaistītajiem, piemēram, apgādniekiem. Tādā gadījumā par pakalpojumu tiek maksāts atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem.  

Dzīvesvietas deklarēšanas likumā noteikts, ka dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Proti, ja persona ir ievietota sociālās aprūpes iestādē, tajā pastāvīgi dzīvo un tam ir tiesisks pamats, personai ir tiesības deklarēt tās dzīvesvietu šajā iestādē.  

Savukārt, ja personai ir tiesisks pamats dzīvot iepriekš deklarētajā dzīvesvietā, tai ir tiesības saglabāt konkrēto dzīvesvietu kā deklarēto adresi.  

Dzīvesvietas deklarētājam vai viņa likumiskajam pārstāvim, vai personai, kuru dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis rakstveidā pilnvarojis, ir tiesības deklarācijā norādīt arī vienu papildu adresi.  

Ja dzīvokļa īpašnieks ir prombūtnē, tāpat jāmaksā par gandrīz visu, un lielākās summas parasti ir par apkuri. Citiem mājā esošo dzīvokļu īpašniekiem nav pienākuma maksāt par sveša tukša dzīvokļa apsildi.  

Ja dzīvoklī neviens nav deklarēts, tikai atsevišķu komunālo pakalpojumu maksājumus nosaka atšķirīgi.  

Dzīvokļa īpašnieki par noteiktiem saņemtajiem pakalpojumiem maksā pēc skaitītāja rādījuma, taču ir pakalpojumi, kuri nav mērāmi un attiecas, piemēram, uz atkritumu izvešanu, koplietošanas telpu apsaimniekošanu.  

Maksu par atsevišķiem komunālajiem pakalpojumiem, piemēram, sadzīves atkritumu izvešanu vai asenizāciju, dzīvokļu īpašnieki nereti nolemj aprēķināt, ņemot vērā dzīvoklī deklarēto personu skaitu. To nosaka Ministru kabineta noteikumu Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” 4.4. apakšpunkts.  

Mājās, kurās ir izveidotas dzīvokļu īpašnieku biedrības, maksa par atkritumu izvešanas un koplietošanas telpu apgaismojumu var tikt aprēķināta tā, kā mājas iedzīvotāji par to ir nobalsojuši, piemēram, atkarībā no dzīvoklī dzīvojošo personu skaita. Biedrība var nolemt, ka turpmāk ēka neiekasēs maksu par atkritumu izvešanu un koplietošanas elektrību no tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri ilgstoši ir prombūtnē, un par attiecīgajiem pakalpojumiem maksās tikai tie iedzīvotāji, kas faktiski izmanto minētos pakalpojumus.  

Ja māju apsaimniekošanā nav pārņēmusi dzīvokļu īpašnieku kopība un pieņēmusi īpašu kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieki norēķinās par komunālajiem pakalpojumiem, tad spēkā ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.  

Noteikumu 17. punkts noteic, ka par pakalpojumiem, kuri nav mērāmi vai kuru patēriņa noteikšanai nav uzstādīti skaitītāji, aprēķinu veic šādi: “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju –, ja atsevišķais īpašums ir dzīvoklis, proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam, sadalot summu, kas veidojas pēc neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu īpašnieku vai nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma. Ja dzīvoklī nav deklarēta neviena persona, aprēķinu veic kā par vienu deklarēto personu. Ja ziņas par deklarēto personu ir anulētas, pārrēķinu par iepriekšējiem norēķinu periodiem neveic.”  

Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pants paredz, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus sedz dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram.  

Pārvaldnieks jāinformē par situāciju, proti, īpašnieks savā dzīvoklī nedzīvo, un jālūdz informācija, kāds iesniegums jāiesniedz, lai par noteiktiem pakalpojumiem nebūtu jāmaksā.   

Informāciju par deklarēto dzīvesvietu var saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). Atbilstoši Fizisko personu reģistra likuma 20. pantam persona reģistra informāciju par citu personu var saņemt uz motivēta iesnieguma pamata. Arī pārvaldnieks var pieprasīt informāciju PMLP par deklarētajām personām konkrētajā dzīvoklī. Izziņa par mātes pastāvīgu uzturēšanos sociālās aprūpes centrā jālūdz šajā iestādē.  

Dzīvokli, kurā neviens nedzīvo – ne īpašnieks, ne viņa ģimenes locekļi –, parasti mēdz izīrēt.