Sveiki! Uzsākot darba attiecības, līdz ar darba līgumu tika noslēgta atsevišķa vienošanās (angļu valodā), kurā noteikts, ka darba devējs apmaksā apmācības. Gadījumā, ja darba attiecības tiek izbeigtas ātrāk nekā pēc diviem gadiem, man ir pienākums atmaksāt apmācību izmaksas. Minētās apmācības un sertifikāts ir nepieciešami, lai varētu veikt savus tiešos darba pienākumus. Mans amats ir sistēmas konsultants. Praktiski viss pārbaudes laiks tika pavadīts, gatavojoties sertifikācijas eksāmenam, un tikai pēc pārbaudes laika beigām sākās faktiskais darbs ar klientiem. Līdz ar to tikai pēc pārbaudes laika man kļuva pilnībā skaidrs, ka konkrētais darbs un darba pienākumu saturs man nav piemērots. Pašlaik esmu nostrādājusi vairākus mēnešus un izjūtu emocionālu un psiholoģisku pārslodzi, kā arī esmu tuvu izdegšanai. Tomēr jūtos ierobežota pieņemt lēmumu par darba attiecību izbeigšanu, jo pastāv risks, ka man būs jāatmaksā apmācību izmaksas, kas rada būtisku finansiālu slogu. Lūdzu sniegt skaidrojumu, vai praksē ir bijuši gadījumi, kad šāda veida vienošanās par apmācību izmaksu atmaksu tiek atzīta par spēkā neesošu vai netiek piemērota, īpaši gadījumos, kad apmācības ir nepieciešamas konkrēto darba pienākumu veikšanai pie attiecīgā darba devēja. Paldies!
Apmācību un kvalifikācijas celšanas regulējums ir noteikts Darba likuma 96. pantā. No tā izriet princips: ja apmācības ir nepieciešamas tiešo darba pienākumu veikšanai, tad tās organizēt un apmaksāt ir darba devēja pienākums. Tādā gadījumā vienošanās par izmaksu piedziņu var nebūt spēkā vai arī tās piemērošana ir ierobežota.
Likumā ir noteikta iespēja paredzēt apmācību atmaksu, ja tām nav izšķirošas nozīmes nolīgtā darba izpildei.
Valsts darba inspekcija skaidro:
“Ja kopējie izdevumi par profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu gada laikā nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu, darba devējam nav tiesību prasīt šādu izdevumu atlīdzināšanu, izņemot 96. panta astotajā daļā minēto gadījumu. Ja profesionālās apmācības vai kvalifikācijas paaugstināšanas kopējie izdevumi gada laikā pārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu, darba devējam ir tiesības prasīt, lai darbinieks atlīdzina darba devējam to izdevumu daļu, kas pārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu. To paredz Darba likuma 96. panta septītā daļa.”
Līdz ar to, ja izdevumi pārsniedz minimālo algu, darba devējs atbilstoši Darba likuma 96. panta septītajai daļai drīkst prasīt tikai pārsnieguma daļu, nevis visu summu.
Piemēram, ja darba devējs par apmācībām maksāja 600 eiro gadā, bet 2025. gadā minimālā alga bija 740 eiro, atmaksu nevar prasīt. Turpretī, ja apmācības maksāja, piemēram, 2000 eiro, darba devējs var prasīt atmaksāt tikai to daļu, kas pārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu, un tikai proporcionāli nostrādātajam laikam.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
