Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro: „Ja pārdod šādus individuālos dzīvokļus, tad tie patiešām ir mājas domājamā daļa; šajā domājamā daļā var ietilpt arī kāda daļa no koplietošanas telpām. Bet ļoti bieži mājas īpašnieks, pārdodot dzīvokļus, noslēdz nekustamā īpašuma (NĪ) lietošanas kārtības līgumu ar tiem, kam pārdod šos dzīvokļus, par to, ka, piemēram, kāpņu telpas un bēniņi paliek namīpašnieka lietošanā.

Ja šāds līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā, namīpašnieks, pārdodot citus dzīvokļus, šīs lietošanas tiesības ar līgumu var nodot kādam, kurš pērk dzīvokli. Bet tikai tādā gadījumā, ja NĪ lietošanas kārtības līgums ir reģistrēts zemesgrāmatā.

Dzīvokļu īpašnieki zemesgrāmatu reģistrā var pārbaudīt – attiecīgajam īpašumam ir šāds līgums vai nav. Ja tas nav nostiprināts zemesgrāmatā, tad jebkurā mirklī no NĪ lietošanas kārtības līguma var atteikties.

Aprēķinot nodokļus, ņem vērā tikai zemesgrāmatā ierakstītās domājamās daļas. Īpašnieks var atteikties no bēniņiem un tos var izmantot kāds cits.

Lai sniegtu sīkāku komentāru, ir jāredz NĪ lietošanas kārtības līgums - kāda ir savstarpējā vienošanās par domājamo daļu sadali. Kā jau minēju, ja līguma nav zemesgrāmatā, šī vienošanās starp īpašniekiem nav saistoša trešajām personām. Tad pārējie dzīvokļu īpašnieki patiešām var izvirzīt pretenzijas.”

Kopīpašuma lietošana, dalīšana, kopīpašnieku tiesības un atbildība