Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien. Dzīvokļu (bijušās kooperatīvu mājas) pārvaldīšanai mēs izveidojām dzīvokļu īpašnieku biedrību, kura darbojas jau vairākus gadus. Biedrībā ir 9 valdes locekļi, kuri saskaņā ar statūtiem pārvalda un veic māju apsaimniekošanas darbus un utt. Līdz šim pārvaldīšanas līgums nav noslēgts. Lūdzu informēt, 1) vai ir jāslēdz atsevišķs pārvaldīšanas līgums ar katru dzīvokļu īpašnieku; 2) vai līgumu paraksta priekšsēdētājs vai visi valdes locekļi, 3) vai valdes loceklim ir nepieciešams pārvaldnieka sertifikāts, 4)Vai DZīB kā juridiska persona var saņemt sertifikātu un ko nozīmē dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešama profesionāla izglītība un trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis, 5)kāda izglītība ir nepieciešama māju pārvaldīšanai? Vai jurists var būt pārvaldnieks? 6) Kur Rīgā var saņemt konsultācijas par mājas apsaimniekošanu?
Kā noteikts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otrajā daļā „Dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu” (turpmāk — pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.
Kā skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, dzīvojamās mājas Latvijā pašlaik tiek pārvaldītas ar trim metodēm – to dara vai nu pašas kooperatīvās sabiedrības, dzīvokļu īpašnieku biedrības, vai tās ar līgumu deleģē pārvaldīšanas uzdevumu tālāk privātajiem komersantiem un pašvaldību uzņēmumiem, vai arī mājas vispār nav pārņemtas dzīvokļu īpašnieku valdījumā, un tās apsaimnieko bijušās namu pārvaldes. Bet ar vienu likumu nav iespējams regulēt visus minētos apsaimniekošanas veidus. Un dot atbildi uz visiem jautājumiem.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums būtībā regulē centralizēto apsaimniekošanas veidu, bet Jūsu gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē pieņēmuši lēmumu, ka māju pārvalda pati dzīvokļu īpašnieku biedrība, tad vairs nekādi atsevišķi līgumi nav jāslēdz (kaut gan to darīt var), jo kopsapulces lēmums ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem. Starpība ir vienīgi tā, ka, slēdzot atsevišķus līgumus ar dzīvokļu īpašniekiem, tajos var paredzēt noteiktas soda sankcijas par parādiem; citādi darbojas tikai Civillikuma norma par soda naudu 6% gadā no parāda apmēra.
Ja šādus līgumus slēdz, tos paraksta valdes priekšsēdētājs.
Sertifikācijas sistēma mūsu valstī nepastāv, kaut gan šis jautājums ik pa laikam tiek apspriests.
Mājas pārvaldnieka profesionālās kvalifikācijas prasības ir ietvertas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 13.pantā, no kura izriet, ka profesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments nav nepieciešams viendzīvokļa mājas pārvaldītājam, kā arī gadījumos, kad daudzdzīvokļu mājas kopējā platība ir mazāka par 1500 kvadrātmetriem. Konsultācijas par mājas pārvaldīšanu var saņemt profesionālajās nevalstiskajās organizācijās - Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijā (LNPAA) un Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijā (LNĪPA).
Informāciju par māju apsaimniekošanu var iegūt arī Ekonomikas ministrijas interneta vietnē sadaļā „Mājas pārņemšana valdījumā un apsaimniekošana”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
