Pirmkārt, jaunajam īpašniekam ir saistošs iepriekšējā īpašnieka noslēgtais īres līgums (likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.pants).

Otrkārt, atbilstoši šī likuma 12.panta 5.daļai dzīvojamās telpas īres līgumā norādāma persona, kurai maksājama īres maksa, kā arī šīs personas dzīvesvietas adrese vai juridiskā adrese; ja maksājumi veicami bezskaidras naudas norēķinu kārtībā, līgumā norādāms bankas konts, kurā veicama iemaksa. Attiecīgi, ja ir mainījies īpašnieks (izīrētājs), bet tas izvairās no īrnieka, īrnieks var celt prasību tiesā par īres līguma pārslēgšanu. Tāpat īrnieks var mēģināt noskaidrot izīrētāja bankas kontu un tur pārskaitīt īres maksu un maksu par saņemtajiem pakalpojumiem, pat ja izīrētājs rēķinu nav izsniedzis.

Iespējams, ka izīrētājs izvairās no īrnieka, lai mākslīgi izveidotu parādu un mēģinātu izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu. Tāpēc īrniekam vajag sekot līdzi pasta sūtījumiem un arī ielūkoties tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv, jo brīdinājumu par šo „it kā” parādu negodprātīgais izīrētājs var ievietot oficiālajā izdevumā.

Visbeidzot, atbilstoši Civillikuma 1837.pantam un Notariāta likuma 145.¹-145.⁹pantam gadījumos, kad īrnieks nevar izpildīt saistību, viņam ir tiesības iesniegt saistības priekšmetu glabājumā zvērinātam notāram, tādējādi strīdus gadījumā pierādot, ka īres maksu īrnieks vēlējies veikt, bet izīrētājs nav sastopams.