Iekšlietu ministrija atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei saistībā ar Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likuma 4. panta 5. punktā paredzētā izņēmuma piemērošanu gadījumā, ja ārzemnieks pastāvīgās uzturēšanās tiesības ir ieguvis pirms likuma spēkā stāšanās, bet pēc likuma spēkā stāšanās tam sakarā ar iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām izsniegta jauna uzturēšanās atļauja (turpmāk: iesniegums), sniedz šādu komentāru:

“Saskaņā ar Notariāta likuma 66. panta 1. punktu zvērinātam notāram ir atļauts gādāt par tiesību un tiesību nodrošinājumu nostiprināšanu zemesgrāmatās. Atbilstoši Civillikuma 994. panta pirmajai daļai par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās.

Attiecīgi Zemesgrāmatu likuma 2. pants un 7. pants paredz, ka zemesgrāmatu lietu izskatīšana piekrīt rajona (pilsētas) tiesām, un tiesības uz nekustamo īpašumu nostiprina uz tiesneša lēmumu pamata, ierakstot nostiprināmās tiesības zemesgrāmatā. Līdz ar to jautājums par Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likuma 4. panta 5. punktā paredzētā izņēmuma piemērošanu konkrētā nekustamā īpašuma iegūšanas un īpašuma tiesību nostiprināšanas gadījumā ir vērtējams zvērināta notāra un zemesgrāmatu lietu izskatošā tiesneša kompetences ietvaros.

Zvērinātu notāru kontaktinformācija pieejama šeit.

Vienlaikus, lai gan Iekšlietu ministrijas kompetencē neietilpst sniegt saistošu skaidrojumu par Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likuma 4. panta 5. punkta piemērošanu, savas kompetences ietvaros sniedzam šādu viedokli par minētajā tiesību normā noteikto vārdu tvērumu “uzturēšanās atļauja, kas izdota līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai”.

Proti, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas reģistrācijas mērķis ir ik pēc pieciem gadiem pārliecināties, vai ārzemnieka uzturēšanās Latvijas Republikā joprojām atbilst Imigrācijas likumā noteiktajiem nosacījumiem. Savukārt uzturēšanās atļauja ir personu apliecinošs dokuments, kas apliecina ārzemniekam piešķirto uzturēšanās tiesību esību. Tādējādi jaunas uzturēšanās atļaujas (apliecības) izsniegšana sakarā ar iepriekšējās uzturēšanās atļaujas (apliecības) derīguma termiņa beigām pati par sevi nenozīmē jaunu pastāvīgās uzturēšanās tiesību iegūšanu.

Līdz ar to apstāklis, ka ārzemnieks pastāvīgās uzturēšanās tiesības ieguvis līdz Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likuma spēkā stāšanās dienai, bet pēc minētā likuma spēkā stāšanās ārzemniekam ir izsniegta jauna uzturēšanās atļauja (apliecība) sakarā ar iepriekšējās uzturēšanās atļaujas (apliecības) derīguma termiņa beigām, nebūtu vērtējams kā nosacījums, ka uz šo ārzemnieku nav attiecināms minētā likuma 4. panta 5. punktā paredzētais izņēmums.”