juriste
Labdien! Esmu iegādājies īpašumu nelielā daudzdzīvokļu namā, dzīvoklis ir ar daļējām ērtībām. Dažas telpas ir koplietošanā ar kaimiņu dzīvokļiem. Šīs telpas ir piekrautas ar kaimiņu personīgajām mantām, sabūvēti plaukti, kurus izmanto tikai viņi, un viss izskatās ļoti bēdīgi, netīrs kā kūtī. Sienas aplupušas, remonts pēdējo reizi veikts pagājušā gadsimta 70. gados. Pie manis nāk ciemiņi, kā arī pašam ir vēlēšanās dzīvot cilvēciskos apstākļos, tāpēc ierosināju, ka varu veikt remontu par savu naudu, saskaņojot ar kaimiņiem visu tehnisko pusi. Kā arī lūdzu, lai koplietošanas telpās vairs netur savas mantas. Uz ko saņēmu atbildi, ka gadiem ir turējuši un ir tiesības tur tās turēt. Pie pārvaldnieka mājas lietu grāmatā starp īpašniekiem nekādas iepriekš noslēgtas vienošanās es neatradu. Namu apsaimniekotājs atsakās jaukties īpašnieku lietās. Tas pats attiecas uz pagraba telpām un koplietošanas zemi: tās ir piekrāmētas ar visādām vecām riepām, dēļu atgriezumiem, sabūvēti greizi šķūņi, kuri pilsētas būvvaldē atzīmēti kā būves bez subjekta, un viena kaimiņiene patvaļīgi ierīkojusi puķu dārzu pa 1/3 no visas zemes platības. Tāda sajūta, ka mājas iedzīvotāji pirms manis tur dzīvojuši kā leiputrijā, katrs sabūvējis to, kas tik ienācis prātā, un visiem ir tiesības to darīt, nerēķinoties ar citiem. Tikai nosaka: tas ir mans. Kur dokuments, vienošanās? Dokumenta nav! Ko darīt? Piemēram, viens īpašnieks ar 27 kvadrātmetrus lielu dzīvokli aizņēmis vairāk pagraba telpas, nekā viņam pienākas pēc domājamajām daļām. Vairākums iedzīvotāju ir gados vecāki cilvēki. Viņi nav ļauni, bet katrs velk deķi uz savu pusi. Viņu izpratnē Latvijā joprojām ir valsts veikali, valsts bankas, trepju telpa pieder valstij, namu pārvaldnieka priekšā klanās jau pa gabalu. Kā lai komunicē ar tādiem? Ar kaimiņiem ir runāts, bet nekāds kopsaucējs nav panākts. Liekas, esam no dažādām planētām, bet pienākumi un tiesības ir visiem vienādas. Paldies.
Pagrabtelpas, bēniņi, terases, koridori un citas telpas ēkas pamatā ir klasificētas kā koplietošanas telpas, kas visiem dzīvokļu īpašniekiem pieder kopīgi un par ko tiem jārūpējas kopīgiem spēkiem (atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pantam).
Civillikuma 1068. pantā ir noteikts, ka “rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kaut kādi to pārgrozīt. Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesība protestēt pret tādu viena vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, un šo tiesību viņam nevar atņemt ar balsu vairākumu. Izņēmums no šiem noteikumiem pieļaujams gadījumā, kad kāds no kopīpašniekiem izdara kopīpašuma priekšmetā tādas pārgrozības, ko prasījusi nepieciešama vajadzība, piemēram, nepieciešamu ēkas izlabojumu. Tad viņam ir tiesība prasīt no pārējiem kopīpašniekiem, lai tie samērīgi atlīdzina viņa izdoto summu līdz ar procentiem”.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta sestajā punktā noteikto tiesību akti uzliek katra dzīvokļa īpašniekam pienākumu saudzīgi izturēties pret kopīpašuma daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā.
Atsaucoties uz iepriekšminēto, jums ir tiesības ierosināt un veikt nepieciešamo remontu koplietošanas telpās, piemēram, ar mērķi uzlabot šo telpu tehnisko stāvokli (likvidēt pelējumu, caurumus griestos vai sienās utt.). Pirms veikt remontu, būtu ieteicams konsultēties ar vietējās pašvaldības būvvaldes speciālistu. Vienlaikus būtu lietderīgi arī informēt būvvaldes speciālistu par neatļautām piebūvēm pagrabtelpās un sētā.
Jums kā kopīpašniekam ir tiesības uz savu koplietošanas zemes domājamo daļu.
Sniegtais apraksts liek pieņemt, ka ir izveidojusies konfliktsituācija. Iesakām jums ar iesniegumu vērsties arī pašvaldības policijā. Kā pierādījumus iesniegumā norādītajai informācijai varat sagatavot un iesniegt mājas koplietošanas telpu fotogrāfijas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
