Nekustamā īpašuma izmantošanai ir jābūt tiesiski pamatotai, vienlaikus personām, kas nav nekustamā īpašuma īpašnieki, var būt tiesības izmantot īpašumu, piemēram, radniecības dēļ, pēc vienošanās ar īpašnieku, noslēdzot īres vai nomas līgumu u. c. gadījumos. Līdz ar to tiesības lietot īpašumu var arī nebūt reģistrētas zemesgrāmatā (piemēram, ja meita dzīvo tēva īpašumā, vai, ja ir noslēgts īres līgums, likums neparedz obligātu tā reģistrāciju zemesgrāmatā). 

Vienlaikus jūsu tiesības kā kopīpašniekam noteic Civillikums (skat. 1067. pantu un turpmākie panti) un vienošanās par kopīpašuma dalītu lietošanu, ja tāda ir noslēgta.  

Kopīpašnieku rīcībai jābūt saskaņotai atbilstoši Civillikuma 1068. pantam. Saskaņā ar Civillikumā noteikto rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. 

Savukārt Civillikuma 1072. pants noteic: katra kopīpašnieka domājamā daļa kopējā lietā pieder vienīgi viņam. Tādēļ viņš drīkst ar to visādi rīkoties, atbilstoši tās būtībai, ja vien šī rīcība līdz ar to neattiecas uz pārējo kopīpašnieku daļām. Uz šā pamata katram kopīpašniekam ir tiesība viņam piederošo kopējās lietas daļu arī atsavināt vai ieķīlāt. 

Līdz ar to, ja dzīvokļa kopīpašnieki ir vienojušies par lietošanas kārtību īpašumā, tad katrs no kopīpašniekiem nodoto kopīpašuma daļu var lietot, tai skaitā iemitināt dzīvoklī radiniekus vai īrniekus, ja vien tas neaizskar citu kopīpašnieku tiesības. Ja vienošanās par kopīpašuma lietošanas kārtību nav, tad rīkoties ar nekustamo īpašumu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu.  

Ja radušās domstarpības, tad strīdi jārisina tiesā. Tāpat personu izlikšana no dzīvojamās telpas ir pieļaujama vienīgi tiesas ceļā, pat ja persona jūsu īpašumā uzturas bez jebkāda tiesiska pamata. 

Vēl jāuzsver, ka līdz mantojuma tiesību reformai, kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, Civillikums pieļāva dažādus gribas izteikumus (formas) par mantojuma pieņemšanu (piemēram, mantojuma pieņemšana klusējot, ja tas ir mantinieka faktiskajā valdījumā), kas var radīt neskaidrības par to, vai mantojuma atstājējam (mirušajam) ir saistību un tiesību pārņēmēji un vai tie pienācīgā veidā izteikuši gribu pieņemt mantojumu, vai, gluži pretēji, – mantinieku nav un mantojums piekritīgs valstij kā bezmantinieka manta. Zemesgrāmatu likums noteic, ka īpašuma tiesības ir jānostiprina zemesgrāmatā, taču neparedz termiņu, kādā tas jāizdara. Līdz ar to var pastāvēt situācija, ka mantojums ir pieņemts, bet īpašuma tiesības nav reģistrētas zemesgrāmatā. 

Ja konkrētajā situācijā mantojuma lieta nemaz nav atklāta, tad saskaņā ar Notariāta likuma 294. pantu izsludināt mantojuma atklāšanos var lūgt arī nekustamā īpašuma kopīpašnieks (lai tiktu noskaidroti mantinieki un varētu risināt ar kopīpšuma pārvaldīšanu saistītos jautājumus). 

Pārbaudīt, vai mantojuma lieta jau nav uzsākta, var: 

• ieskatoties oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” sludinājumu sadaļā “Mantojuma ziņas”; 
• pieprasot ziņas no Latvijas Zvērinātu notāru padomes, kas uztur Mantojuma lietu reģistru (maksas apmēru par ziņu izsniegšanu no mantojumu reģistra, maksāšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus no maksas nosaka Ministru kabineta noteikumi). 

Jums ieteicams konsultēties ar kvalificētu juridiskās palīdzības sniedzēju, lai izvērētu piemērotāko rīcību savu interešu nodrošināšanai. 

Plašāk par tematu LV portālā: 

• Mantojuma atklāšanos var lūgt arī kopīpašnieks 
• Kopīpašumā galvenā nav 
• Kā izbeigt kopīpašumu ar citiem mantiniekiem 
• Personu izlikšana no dzīvojamās telpas ir pieļaujama vienīgi tiesas ceļā