Kopā ar Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvjiem vizītē piedalījās arī Vidzemes uzņēmēji – saimniecības “Kalna Paltes” īpašnieks Uģis Sausiņš un z/s “Kliģēni” dārzkopības tehniķe Kristīne Priekule. Uzņēmēju iesaiste ļāva gūto pieredzi vērtēt no praktiskās saimniekošanas perspektīvas, īpaši attiecībā uz investīciju apjomu, enerģijas patēriņu un saimniecību mērogu.
Vizītes laikā tika apmeklēti vairāki uzņēmumi un saimniecības, kas pārstāv atšķirīgus lauksaimniecības attīstības virzienus – no lielapjoma stādu audzēšanas līdz augsto tehnoloģiju risinājumiem kontrolētās vides saimniecībās.
Stādu audzētavā Gruppo Padana Paese tika gūts ieskats vienā no vadošajiem dekoratīvo un dārzkopības stādu ražotājiem Itālijā. Uzņēmums darbojas kopš 1988. gada un šobrīd apsaimnieko vairāk nekā 250 000 m² siltumnīcu platību, nodrošinot produkciju klientiem visā Eiropā. Uzņēmums tirgum gadā nodrošina vairāk nekā 100 miljonus jaunstādu, sākot no viengadīgajām puķēm (it īpaši primulas un ciklamenas, kur uzņēmums atzīts par labāko tirgū) līdz pat garšaugu stādiem un dārzeņiem. Ražošanas process ir augsti automatizēts – tiek izmantotas klimata kontrolētas dīgšanas kameras, automatizētas stādīšanas un šķirošanas līnijas, kā arī integrēta augu aizsardzības un barošanas sistēma. Uzņēmums aktīvi attīsta videi draudzīgus risinājumus, piemēram, bioloģisko augu aizsardzību un atjaunojamās enerģijas izmantošanu, piemēram, izvietojot uz jumtiem saules paneļus. Šis piemērs skaidri parāda, ka digitalizācija ļauj risināt darbaspēka trūkumu, vienlaikus nodrošinot augstu un stabilu kvalitāti lielā mērogā.
Saimniecībā Moretto Farm, kas darbojas OASI (Orti e Agricoltura Sociale Inclusiva, tulkojumā “Dārzi un sociāli iekļaujoša lauksaimniecība”) projekta ietvaros, tika demonstrēta akvaponikas pieeja – slēgta cikla sistēma, kur vienlaikus audzē zivis un augus, izmantojot vienu ūdens apriti. Šāda sistēma būtiski samazina ūdens patēriņu un ļauj izvairīties no ķīmisko vielu izmantošanas, jo šī sistēma patērē līdz pat 90–95% mazāk ūdens nekā tradicionālā lauksaimniecība, tādēļ ka ūdens netiek izvadīts augsnē, bet gan nepārtraukti filtrēts un cirkulēts, radot vien 10% ūdens patēriņu. Tajā pašā laikā pieredze parāda, ka šādu risinājumu ieviešanā būtiska nozīme ir precīzai datu uzraudzībai un līdzsvara uzturēšanai starp bioloģiskajiem procesiem, tādēļ saimniecība izmanto sensorus, kas reāllaikā uzrauga pH līmeni un skābekļa daudzumu. Mazākām saimniecībām īpaši svarīgi ir izvērtēt enerģijas patēriņu un investīciju atmaksāšanos, savukārt Moretto Farm papildus fokusējas uz Zero KM (nulles kilometru) koncepciju, visu saražoto produkciju realizējot tieši vietējiem restorāniem un kopienai Trevīzo reģionā, tādējādi samazinot transporta izmaksas.
Uzņēmums ZERO FARM iepazīstināja ar savu unikālo metodi – nākamās paaudzes lauksaimniecības platformu Future Farming System (F2 OS). Tā balstās kontrolētās vides lauksaimniecībā (CEA), kur katrs ražošanas posms tiek vadīts ar datu analīzes un automatizācijas palīdzību, nodrošinot pilnīgu kontroli pār augu augšanas apstākļiem. Uzņēmums izstrādā un pārvalda augsto tehnoloģiju siltumnīcas un iekštelpu audzēšanas sistēmas, apvienojot agronomiju, inženierzinātnes un programmatūras izstrādi vienotā risinājumā. Šāda pieeja tiek attīstīta kā pakalpojums – lauksaimniecība kā pakalpojums (Farming-as-a-Service jeb FaaS), kur uzņēmums nodrošina pilnu ciklu no projektēšanas līdz pat sistēmas operacionālajai vadībai, ļaujot investoriem vai pārtikas ķēdēm kļūt par ražotājiem bez priekšzināšanām agronomijā. Tas iezīmē virzienu, kur lauksaimniecība kļūst par daļu no plašākas bioekonomikas un tehnoloģiju ekosistēmas, izmantojot bezzemes audzēšanas metodes (hydroponics/aeroponics), kas izslēdz pesticīdu lietošanu un sezonālo atkarību. ZERO FARM tehnoloģija ļauj audzēt produktus tiešā pilsētu tuvumā vai pat industriālās zonās, maksimāli saīsinot piegādes ķēdi un garantējot nemainīgu uzturvērtību visu gadu, jo katram augam ar mākslīgā intelekta iesaisti tiek izstrādāta specifiska “gaismas un barības vielu recepte”.
Vizīte H-FARM Campus inovāciju un izglītības centrā ļāva novērtēt, kā izglītība tiek integrēta ar uzņēmējdarbību un tehnoloģiju attīstību. Šis centrs darbojas kā platforma, kur studenti, uzņēmēji un pētnieki kopīgi attīsta jaunus risinājumus, un lauksaimniecības kontekstā tas nozīmē, ka inovācijas vairs nerodas izolēti – tās tiek veidotas ciešā sadarbībā starp dažādām paaudzēm un nozarēm. H-FARM Campus ir viens no lielākajiem inovāciju centriem Eiropā, kas aptver vairāk nekā 50 hektāru lielu teritoriju, un tā unikālais modelis balstās uz atvērtu ekosistēmu, kurā akadēmiskās zināšanas tiek nekavējoties testētas praksē caur inkubācijas programmām un akseleratoriem. Šī vide pierāda, ka mācību procesam jābūt vērstam uz tūlītēju zināšanu pielietojumu, piesaistot praktizējošus mentorus no industrijas, lai investīcijas tiktu novirzītas nevis faktu iekalšanai, bet gan adaptīvās domāšanas attīstīšanai. Apmeklējums apstiprināja, ka lauksaimniecības digitalizācija nav tikai atsevišķu iekārtu iegāde, bet gan visaptveroša ekosistēmas izveide, kurā jaunie talanti tiek apmācīti risināt reālas uzņēmējdarbības problēmas, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu tehnoloģisko progresu un spēju pielāgoties strauji mainīgajam globālajam tirgum.
Pieredze Trevīzo reģionā skaidri parāda, ka tehnoloģijas pašas par sevi nenodrošina rezultātu. To efektīva izmantošana ir atkarīga no cilvēka zināšanām un spējas interpretēt datus. Vienlaikus tehnoloģiju darbība ir cieši saistīta ar infrastruktūru – stabilu elektroapgādi un interneta pieejamību. Uzņēmumi aktīvi iegulda arī rezerves sistēmās, lai nodrošinātu nepārtrauktu darbību.
Diskusijās ar citu valstu partneriem tika uzsvērts, ka galvenie šķēršļi tehnoloģiju ieviešanai lauksaimniecībā ir nevis to trūkums, bet gan finansējuma pieejamība, nepietiekams konsultatīvais atbalsts un piesardzīga attieksme pret pārmaiņām. Efektīvākais risinājums ir praktiska pieredze – iespēja redzēt tehnoloģijas darbībā un novērtēt to ieguvumus konkrētos apstākļos.
Kopumā vizīte apliecina, ka lauksaimniecības attīstība arvien vairāk balstās uz datiem, tehnoloģijām un sadarbību. Tajā pašā laikā galvenais lēmumu pieņēmējs joprojām ir cilvēks, kurš izvērtē, kā konkrētos risinājumus pielāgot savas saimniecības vajadzībām.
Interreg Europe programmas ietvaros īstenotais projekts “AgriExcel” ir vērsts uz lauksaimniecības un pārtikas sistēmas digitālo attīstību, stiprinot sadarbību starp pētniecību, uzņēmējiem un publisko sektoru. Reģionālo iesaistīto pušu tikšanās kalpo kā platforma pieredzes apmaiņai, aktuālo izaicinājumu apspriešanai un priekšlikumu izstrādei, lai veicinātu agrotehnoloģiju attīstību un digitālu risinājumu plašāku ieviešanu lauksaimniecībā. Vairāk informācijas pieejams šeit.
