Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (KPL) 27. pantu procesa virzītājs ir amatpersona vai tiesa, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu. Procesa virzītājs:

• organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā;
• pieņem lēmumus par kriminālprocesa virzību;
• pats vai iesaistot citas amatpersonas īsteno valsts pilnvaras kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā;
• pieprasa, lai ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro procesuālo kārtību;
• nodrošina iespēju kriminālprocesā iesaistītajām personām īstenot likumā noteiktās tiesības.

Procesa virzītāji:

• izmeklēšanā ir izmeklētājs (piemēram, Valsts policijas amatpersona) vai izņēmuma gadījumā prokurors;
• kriminālvajāšanā – prokurors;
• sagatavojot lietu iztiesāšanai, kā arī no brīža, kad pasludināts nolēmums, ar kuru pabeigta tiesvedība attiecīgās instances tiesā, līdz lietas nodošanai nākamajai tiesu instancei vai nolēmuma izpildei – tiesnesis, kurš vada iztiesāšanu;
• iztiesāšanas laikā – tiesas sastāvs;
• pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās – tiesnesis.

KPL 97.¹ pants paredz, ka cietušajam kriminālprocesā ir šādas tiesības:

• saņemt informāciju par kompensācijas, tai skaitā valsts kompensācijas, pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju;
• piedalīties kriminālprocesā, lietojot valodu, kuru viņš prot, ja nepieciešams, bez atlīdzības izmantojot tulka palīdzību;
• neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem;
• izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu, kā arī saņemt informāciju par izlīguma īstenošanu un tā sekām;
• uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai;
• iesniegt pieteikumu par pasākumu veikšanu pašas personas, tās tuvinieku vai mantas apdraudējuma gadījumā;
• šajā likumā noteiktajos gadījumos iesniegt pieteikumu par procesuālo izdevumu atlīdzināšanu, kas radušies kriminālprocesā;
• šajā likumā noteiktajos gadījumos, termiņos un kārtībā iesniegt sūdzību par procesuālo nolēmumu vai kriminālprocesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas rīcību;
• saņemt kontaktinformāciju saziņai par konkrēto kriminālprocesu;
• saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību;
• pieprasīt informāciju par kriminālprocesa virzību, par amatpersonām, kuras veic vai ir veikušas kriminālprocesu.

Savukārt atbilstoši KPL 334. pantam pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu izskata un lēmumu par to pieņem tūlīt pēc tā saņemšanas, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi.

Ja lēmumu par pieteikumu, iesniegumu vai lūgumu nav iespējams pieņemt tūlīt, tas jāizdara septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas.

Tiesai iesniegtos pieteikumus, iesniegumus vai lūgumus izskata un izlemj iztiesāšanā, ja vien tie nav jāizlemj iepriekš, lai lietu sagatavotu iztiesāšanai.

Kā iepriekš LV portālam skaidrojis viens no Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokuroriem Māris Leja, ilgākos procesos cietušo vairākus gadus var nekur neaicināt un neinformēt, ja cietušais pats neizrāda interesi un nevēlas noskaidrot lietas gaitu un attīstību:

“Ja viss nepieciešamais no cietušā jau sākotnēji ir noskaidrots, viņa klātbūtne lietā vairs nav nepieciešama, līdz ar to var veidoties situācija, ka nav kontakta ar izmeklētāju. Un diezgan loģiski, ka cilvēks, jo īpaši, ja viņš nepārzina procesa gaitu, var nospriest – lieta nevirzās uz priekšu.

Ir būtiski, lai cietušais izrāda iniciatīvu, ja viņam šķiet, ka lieta tiek izskatīta pārāk ilgi vai process ir apstājies. Ja cietušais katru otro dienu netiek aicināts uz policiju, tas noteikti nenozīmē, ka lietā nekas nenotiek. Tādu striktu termiņu no cietušā interešu viedokļa nav, taču, ja pusgadu vai gadu nav bijis nekādas informācijas par lietas izskatīšanu, ir pavisam normāli, ka cietušais var vērsties policijā vai prokuratūrā noskaidrot apstākļus.”

Proti, ja krimināllieta tiek izmeklēta policijā, cietušajam jāvēršas ar iesniegumu policijā, ja prokuratūrā – ar iesniegumu pie attiecīgā prokurora. Ja, piemēram, policija atsakās sniegt jebkādu informāciju vai arī cietušajam ir aizdomas, ka lietas izskatīšanā nekas nenotiek, var iesniegt sūdzību uzraugošajam prokuroram, kurš pārbaudīs konkrēto lietu.

“Nevajadzētu gaidīt, ka cietušais saņems kādu informāciju no policijas, jo likumā ir paredzēti ļoti ierobežoti gadījumi, kad cietušo par kaut ko informē. Līdz ar to vajadzētu izmantot savas tiesības noskaidrot šo informāciju,” tā iepriekš norādījis M. Leja.

Ar izmeklētāja kā procesa virzītāja pienākumiem un tiesībām var iepazīties KPL 29. pantā. Savukārt ar prokurora kā procesa virzītāja pienākumiem un tiesībām – KLP 39. pantā.

Papildus norādām, ka atbilstoši KPL 375. panta pirmajai daļai kriminālprocesa laikā krimināllietas materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā. Kā skaidrojis M. Leja, “procesa virzītājs var izpaust ziņas cietušajam, ja tas neapdraud izmeklēšanas noslēpumu, vienlaikus, ja procesa virzītājs uzskata, ka noteiktu ziņu izpaušana var apdraudēt izmeklēšanu, tas viņam ir jāpamato”.

Plašāku informāciju varat meklēt arī LV portāla publikācijās:

• Lai sekotu kriminālprocesa gaitai, cietušajam pašam jāizrāda iniciatīva;
• Kā notiek izmeklēšana kriminālprocesā;
• Cietušā tiesības kriminālprocesā;
• Kā cietušajam kriminālprocesā pieprasīt valsts kompensāciju.

Valsts policijas kontaktinformāciju var atrast šeit.

Prokuratūras kontaktinformāciju var atrast šeit.