Atbilstoši Krimināllikuma 60. pantam un Kriminālprocesa likuma 642. pantam soda samazināšana izņēmuma gadījumos (piemēro tiesa pēc ģenerālprokurora iesnieguma) iespējama tikai vienu, nevis vairākas reizes, proti, vai nu to vērtējot kriminālprocesā kā atbildību mīkstinošu apstākli, vai arī vienu reizi vērtējot kā ar sprieduma izpildi saistītu jautājumu.   

Tiesu praksē ir nostiprināts, ka likumdevējs nav uzlicis par obligātu pienākumu, iestājoties juridiskajiem priekšnoteikumiem, samazināt sodu notiesātajam, bet gan devis šādas tiesības (2022. gada 5. augusta Zemgales rajona tiesas lēmums krimināllietā Nr. 11815003215). Kriminālprocesa likuma 642. panta nosacījumi satur arī ģenerālprokurora diskrecionārās varas elementu, kas dod tiesības vērsties tiesā ar iesniegumu par piespriestā soda samazināšanu izņēmuma gadījumos, nevis uzliek pienākumu darīt to ikreiz, kad persona palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu noziegumu. Lemjot jautājumu par to, kādā apmērā būtu samazināms piespriestais brīvības atņemšanas sods, tiek ņemts vērā pašas notiesātās personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs, izdarīšanas apstākļi, kaitīgums un notiesātā attieksme pret izdarīto, ievērojot arī viņa paša būtisko pienesumu citas personas izdarīta nozieguma atklāšanā, nozieguma bīstamību un veidu, tiesībsargājošajām iestādēm sniegtās informācijas nozīmīgumu pierādījumu iegūšanā un personas lomu nozieguma atklāšanā, nodrošinot krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu (vairāk lasīt Latvijas Republikas prokuratūras skaidrojumā “Apkopojums par soda samazināšanu atbilstoši Krimināllikuma 60. pantam”).