Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 15. pantam ar “dzīvokļu īpašnieku kopību” apzīmē tādu tiesību subjektu, kas sastāv no visiem dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem. Dzīvokļu īpašnieku kopība netiek izveidota. Dzīvokļu īpašnieku kopība rodas pati no sevis ar brīdi, kad dzīvojamā māja tiek sadalīta dzīvokļu īpašumos. Tātad, ja dzīvojamā māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, tad apgalvojums, ka dzīvojamajā mājā nav dzīvokļu īpašnieku kopības, no likuma viedokļa nav pareizs. 

Dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvības tiesības ir aprakstītas Dzīvokļa īpašuma likuma 15.¹ pantā (Dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvji). Proti, dzīvokļu īpašnieku kopību attiecībās ar trešajām personām un tiesā, ciktāl tas nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības uzdoto pārvaldīšanas darbību īstenošanai, pārstāv pārvaldnieks, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvību konkrētajā gadījumā neīsteno tās pilnvarotā persona. Savukārt gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieku kopību nepārstāv pārvaldnieks un dzīvokļu īpašnieku kopība nav pilnvarojusi citu personu to pārstāvēt, dzīvokļu īpašnieku kopību pārstāv visi dzīvokļu īpašnieki. 

Likums paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašuma daļu. Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetences jautājums pavisam noteikti ir arī lēmums par kopīpašuma daļas remontu. Turklāt šāds dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašumiem (skatīt Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmo daļu). 

Pievēršoties jūsu uzdotajiem jautājumiem, jāpaskaidro, ka iniciators dzīvokļu īpašnieku kopības balsojumam var būt ikviens dzīvokļu īpašnieks vai pārvaldnieks. Dzīvokļa īpašnieks, kurš iniciējis balsojumu, tomēr nekādas tiesības, tostarp, piemēram, parakstīt līgumu ar būvniecības uzņēmumu, automātiski neiegūst, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav nepārprotami ar balsojumu dzīvokļu īpašnieku uz to pilnvarojusi. Tātad, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav izvirzījusi pilnvaroto pārstāvi, tad līgumu ar būvniecības uzņēmumu dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā pārvaldīšanas uzdevuma robežās būs tiesīgs parakstīt dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Vienlaikus jānorāda, ka pārvaldnieks nedrīkst pārsniegt pilnvarojuma robežas. Tādējādi, ja noskaidrotos, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums neietver visu nepieciešamo informāciju par veicamajiem remonta darbiem, izmaksām u. tml., tad nevar izslēgt, ka rodas nepieciešamība organizēt atkārtotu dzīvokļu īpašnieku kopības balsojumu, lai izlemtu šos jautājumus.