Jūsu minētajā situācijā būtu jāskata iepriekš pieņemtie dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi, lai varētu izvērtēt to, vai lēmumu pieņemšana šādā veidā ir pieļaujama. Taču arī tad, ja aptaujas organizēšana ir pieļaujama, ir jāievēro noteiktā procesuālā kārtība, kas paredzēta Dzīvokļu īpašuma likuma 20. pantā: 

“(1) Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus aptaujas veidā, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi, ka attiecīgais jautājums izlemjams tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. 

(2) Ja lēmums tiek pieņemts aptaujas veidā, dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks (turpmāk – aptaujas organizators) katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu, lēmuma pieņemšanas nosacījumus un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot “par” vai “pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Atkārtoti organizētā aptaujā norāda arī dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas nosacījumus. Termiņš nedrīkst būt īsāks par 14 dienām un garāks par 180 dienām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis “pret” lēmuma pieņemšanu. 

(3) Par balsošanas rezultātiem aptaujas organizators sagatavo un paraksta balsošanas protokolu un piecu darbdienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Balsošanas protokolā norāda: 

1. lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku balsošanai noteikto termiņu; 
2. pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus; 
3. pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma – atšķirīgo viedokļu saturu; 
4. citas būtiskas ziņas par balsojumu. 

(4) Ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem to pieprasa, dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks uzrāda pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojuma rezultātus. 

(5) Kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumus aptaujas veidā, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība. 

(6) Aptaujas organizators 14 dienu laikā pievieno mājas lietai Būvniecības informācijas sistēmā balsošanas protokolu, kā arī katra dzīvokļa īpašnieka balsojumu – “par” vai “pret” – par katru aptaujā iekļauto jautājumu. 

(7) Ja lēmumi tiek pieņemti aptaujas veidā, var izmantot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti, piemērojot šajā pantā minēto kārtību un termiņus. 

(8) Ja lēmumi aptaujas veidā tiek pieņemti atbilstoši šā panta septītajā daļā noteiktajai kārtībai, dzīvokļa īpašnieks balsojot izmanto Būvniecības informācijas sistēmas elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku. Dzīvokļu īpašnieku kopība nosaka kārtību, kādā balso tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem nav iespējas nodot savu balsojumu, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti.” 

Vienlaikus dzīvokļu kopības lēmuma tiesiskumu var izvērtēt tikai tiesa. Līdz ar to, ja jūsu ieskatā pieņematais dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums nav likumīgs, jo nav pieņemts atbilstošā procedūrā, tad iebildumi pret dzīvokļa īpašumu kopības lēmuma tiesiskumu ir izsakāmi, ceļot prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā. 

To paredz Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta ceturtā daļa: “Tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.”