Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un piekto daļu vecāku pienākums ir atbilstoši viņu spējām un mantas stāvoklim uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.

Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, ko katram vecākam ir pienākums bērnam nodrošināt neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Tas nozīmē, ka bērna tēvam ir pienākums maksāt par bērnu uzturlīdzekļus vismaz valstī noteiktajā minimālā apmērā, kas patlaban ir 186 eiro.

Ja bērna tēvs nemaksā uzturlīdzekļus nepieciešamajā apmērā, bērna māte, līdz bērns sasniedz pilngadību, var iesniegt prasības pieteikumu tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu. Prasības summa uzturlīdzekļu piedziņas lietās ir uzturlīdzekļu kopsumma par gadu. Ja uzturlīdzekļu apmērs veido valstī noteikto minimālo apmēru, šī summa prasītājam nav jāpierāda. Ja ir nepieciešama lielāka uzturlīdzekļu summa, prasītājam ir pienākums pamatot šo apmēru un pierādīt to dokumentāri, kāpēc tieši tāda summa mēnesī bērnam vajadzīga.

Kad bērns sasniedz pilngadību, pieteikumu tiesā viņš iesniedz patstāvīgi. Bērns var piedzīt uzturlīdzekļus no vecāka, ja neuztur sevi pats (nestrādā).