Likuma Par maternitātes un slimību apdrošināšanu 36. pants paredz, ka darba devēja pienākums ir darbiniekiem, kuriem darba periodā  izsniegta  pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par 10 kalendāra dienām.

Slimības naudu aprēķina par darbnespējas dienām (stundām), kurās darba ņēmējam būtu bijis jāstrādā. Darba ņēmējiem, kuriem noteikts summētais darba laiks (summētais dienesta pienākumu izpildes laiks) un kuru mēnešalga (darba alga) nav atkarīga no faktiski nostrādāto stundu skaita konkrētā mēnesī, darba devējs, ņemot vērā darba (dienesta) specifiku, var noteikt, ka slimības naudu aprēķina par kalendāra darba dienām darbnespējas periodā. Slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai.

Ja darba devējs nav veicis slimības lapas A apmaksu, ieteicams ir vērsties rakstveidā, aicinot izmaksāt pienākošo slimības naudu un informējot, ka pretējā gadījumā vērsīsies Valsts darba inspekcijā.

Jāņem vērā, ka Valsts darba inspekcija nenodarbojas ar darbiniekam pienākošās samaksas piedziņu, bet var vērtēt uzņēmumā pastāvošos tiesiskos apstākļus un to atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Darbinieks viņam neizmaksāto darba samaksu var prasīt piedzīt tiesā. Šādi prasījumi tiek izskatīti paātrinātā kārtībā, un nav jāmaksā tiesas nodeva.