Situācijas apraksts nesatur informāciju par to, cik juridiski korekta ir bijusi biedrības garāžu kooperatīva tiesību un saistību pāreja. Tāpēc, sniedzot atbildi, būtu nepieciešams iepazīties ar visiem dokumentiem, kas saistīti ar šo jautājuma daļu.  

Saskaņā ar Civillikuma 1893. pantu saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likuma noteiktā noilguma termiņā. Savukārt Civillikuma 1895. pants noteic, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā. 

Tātad teorētiski biedrība ir tiesīga prasīt rēķinu apmaksu par iepriekšējiem gadiem.  

Ja kreditors nebūs tiesā vērsies desmit gadu laikā no parādsaistību iestāšanās brīža, tad iestāsies noilguma termiņš. 

Noilgums ir pārtraukts, ja tā tecējuma laikā parādnieks atzīst kreditora prasību. 

Tāpat atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu (piemēram, kreditors nosūta ierakstītu vēstuli ar atgādinājumu par parādsaistībām).  

Garāžu īpašnieku kooperatīvu darbību regulē gan Civillikums, gan Biedrību un nodibinājuma likums. Garāža var būt kooperatīvā, un tajā var tikt dibināta īpašnieku biedrība.  

Civillikuma 1067. pants noteic, ka īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet gan tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. 

Atbilstoši Civillikuma 1068. pantam rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu – kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās – drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. 

Tātad par visu, kas notiek ar šo nekustamo īpašumu, ir jālemj pilnīgi visiem domājamo daļu īpašniekiem. Garāžu ēkas un teritorijas apsaimniekošana ir domājamo daļu īpašnieku kopīga lieta.  

Saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7. pantu biedrībai ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus.   

Saskaņā ar biedrības darbības mērķiem biedrība var būt kā subjekts, kas apsaimnieko šo nekustamo īpašumu, piemēram, veic apkārtējās teritorijas uzkopšanu, tīra sniegu, nodrošina tās apsaimniekošanā nodoto garāžu pienācīgu uzturēšanu, nodrošina garāžu tehniskās ekspluatācijas, koplietošanas teritorijas un ceļu uzturēšanas kārtību. Līdz ar to biedrības darbības izmaksas finansē biedri, veidojot uzkrājumus un sedzot zaudējumus. Biedrību ieņēmumi var būt biedru nauda, ziedojumi un dāvinājumi, kā arī ieņēmumi no saimnieciskās darbības.  

Apsaimniekošanas maksa ir jāmaksā visiem domājamo daļu īpašniekiem, kuri saņem apsaimniekošanas pakalpojumus.  

Par garāžu tā īpašnieki maksā nekustamā īpašuma nodokli saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta pirmās daļas 2. punktu. Šā panta pirmās daļas 2. punktā noteiktās likmes piemēro arī dzīvojamo māju palīgēkām un garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, garāžu īpašnieku biedrību un fizisko personu garāžām (izņemot smagās tehnikas un lauksaimniecības tehnikas garāžas), ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai.