Ja paternitāte ir noteikta, tad saskaņā ar Civillikumu 179. pantu vecāku pienākums ir samērā ar savām spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa.  

Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.  

Ņemot vērā iepriekšminēto, līdz ar paternitātes noteikšanu jums ir pienākums maksāt bērnam vismaz valstī noteiktos minimālos uzturlīdzekļus. Taču bērna mātei ir tiesības vērsties tiesā un, pamatojot vajadzību, pieprasīt lielāku uzturlīdzekļu summu. Ja uzturlīdzekļi netiks maksāti, tad veidosies parāds un varēs īstenot parāda piedziņu.  

Par saskarsmes tiesību īstenošanu norādām, ka Civillikuma 181. pants noteic: bērnam ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem (saskarsmes tiesības). Katram vecākam ir pienākums un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu. Šis noteikums piemērojams arī tad, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tam vecākam, kurš nedzīvo kopā ar bērnu, ir tiesības saņemt ziņas par viņu, it īpaši ziņas par viņa attīstību, veselību, sekmēm mācībās, interesēm un sadzīves apstākļiem.  

Bāriņtiesu likuma 19. pantā noteikta bāriņtiesas kompetence izšķirt vecāku domstarpības bērna aizgādības jautājumos (izņemot domstarpības par bērna dzīvesvietas noteikšanu) un, ja nepieciešams, pieņemt lēmumu.   

Līdz ar to, ja radušās kādas nesaskaņas, tad aicinām vērsties bāriņtiesā. Bāriņtiesu kontaktinformācija ir pieejama šeit.  

Ja situāciju neizdosies atrisināt, tad Civillikuma 182. pants paredz vecāka tiesības celt prasību tiesā par saskarsmes tiesību noteikšanu. Šis pants noteic, ka strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesības, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu.