Ja jūsu tēvs nebija savu pēdējo gribu nebija izteicis testamentā vai mantošanas līgumā, tad mantošana notiek saskaņā ar likumu (Civillikuma 390.–415. pants). Civillikuma 404. pants mantošanas kārtības ziņā izšķir četras likumisko mantinieku šķiras: 

1. pirmajā šķirā manto, bez pakāpju tuvuma izšķirības, visi tie mantojuma atstājēja lejupējie, starp kuriem, no vienas puses, un mantojuma atstājēju, no otras puses, nav citu lejupējo, kam būtu tiesība mantot; 
2. otrajā šķirā manto mantojuma atstājēja pēc pakāpes tuvākie augšupējie, kā arī mantojuma atstājēja īstie brāļi un māsas un pirms viņa mirušo īsto brāļu un māsu bērni; 
3. trešajā šķirā manto mantojuma atstājēja pusbrāļi un pusmāsas un pirms viņa mirušo pusbrāļu un pusmāsu bērni; 
4. ceturtajā šķirā manto pārējie pēc pakāpes tuvākie sāņu radnieki, neizšķirot pilnīgo radniecību no nepilnīgās. 

Tas nozīmē, ka gan jūs kā mantojuma atstājēja bērns, gan jūsu meita kā mantojuma atstājēja mazbērns esat pirmās šķiras mantinieki, taču Civillikuma 406. pants paredz – ja kādā šķirā atkrīt pirms citiem aicinātais mantinieks, tad mantojums pāriet uz viņa līdzmantiniekiem, kuriem ir tāda pati mantojuma tiesība (piemēram, jūsu brāļiem/māsām). Savukārt, ja atkrīt līdzmantinieki, tad mantojums pāriet uz tām personām, kas šajā pašā šķirā aicinātas mantot, bet, ja šajā šķirā tādu nav vai visi atkrīt, tad mantojums pāriet uz nākamās šķiras mantiniekiem. 

Tātad vispirms manto bērni, bet, ja bērnu nav (miruši pirms vecākiem), tad manto mazbērni. Jūsu meita no vectēva nevarēja mantot, jo jūs pieteicāties uz mantojumu.