Labdien! Dzīvoju privātmāju ciematā, kur apmēram 30% no ielu domājamajām daļām pieder biedrībai, kas uzskata, ka līdz ar to viņi ir īpašnieki arī zem ielas izbūvētajām (nereģistrētajām) ūdens un kanalizācijas sistēmām. Māju īpašniekiem ir jāslēdz līgums ar biedrības nolīgto apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju, kuram maksā par komunālajiem pakalpojumiem un uzkrājuma fonda maksu, ko apsaimniekotājs pārskaita biedrībai. Ņemot vērā lielo māju daudzumu, uzkrājuma fonda budžets ir iespaidīgs, taču biedrība atsakās sniegt atskaites par izlietojumu, aizbildinoties, ka atskaites pieejamas tikai biedrības biedriem. Biedrība ir mainījusi statūtus, lai nepieļautu jaunu biedru uzņemšanu, līdz ar to visi īpašnieki ir ķīlnieki 3–4 māju īpašniekiem, kuri ir sākotnējie biedrības locekļi.
Vēršoties par jebkuru jautājumu pie apsaimniekotāja, viņš atbildes sniedz tikai tad, ja biedrība tam piekrīt. Mājas nevar nodot ekspluatācijā, ja biedrība tam nepiekrīt (oficiālais pamatojums: biedrība uzskata, ka ir ūdens un kanalizācijas sistēmu turētājs), vai uzliek dažādus šķēršļus un neizpildāmas prasības, lai izrēķinātos ar tiem, kas ar situāciju nav apmierināti. Visus lēmumus par ciemata apsaimniekošanu pieņem tikai biedrība.
1. Cik šāda situācija ir likumīga? Kādi normatīvie akti regulē šādu situāciju, jo privātmāju ciemats īsti nav daudzdzīvokļu māja, kuru apsaimniekošanu regulē likums un MK noteikumi.
2. Vai tas, ka biedrībai pieder domājamās daļas no ielām, automātiski nozīmē arī to, ka tai pieder arī komunikācijas zem zemes?
3. Vai var pieprasīt atskaites par finanšu izlietojumu, lai saprastu, kur un kā tiek tērēta visu iedzīvotāju nauda?
| Vēršam uzmanību, ka šajā atbildē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva. |
Jūsu aprakstā sniegtā informācija ir fragmentāra un nesniedz pilnīgu priekšstatu par vairākiem būtiskiem apstākļiem, piemēram, to, kāds ir aprakstā minēto ēku tiesiskais statuss un vai tās ir dzīvokļu īpašumos sadalītas dzīvojamās mājas. Šādu informāciju jūs varat iegūt, iepazīstoties ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un zemesgrāmatā pieejamajiem datiem par īpašumu.
Līdz ar to iespējams sniegt tikai vispārīgu atbildi, pieņemot, ka dzīvojamās mājas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos. Šādā gadījumā tiesiskās attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem, biedrību un pārvaldnieku risināmas, piemērojot Dzīvokļa īpašuma likuma un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma normas. Atbilde varētu būt atšķirīga, ja tiesiskie apstākļi tomēr ir atšķirīgi.
Jūsu aprakstā norādāt uz vairākām pretenzijām pret biedrību, pārvaldnieku un to rīcību. Lai ieviestu skaidrību jūsu un citu dzīvokļu īpašnieku tiesībās ietekmēt jautājumus, kas attiecas uz kopīpašumu un tā pārvaldīšanu, jūsu uzmanība jāvērš uz Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantu. Proti, panta otrā daļa noteic, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumus par virkni ar kopīpašumu saistītu jautājumu, tostarp par: pilnvarojuma došanu un atsaukšanu; kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu; atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam un to atsaukšanu; dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību; citiem jautājumiem, kurus dzīvokļu īpašnieku kopība noteikusi par tādiem, kas ietilpst vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē.
Ņemot vērā minēto, dzīvokļu īpašnieku izveidota biedrība saskaņā ar likumu pavisam noteikti nav tiesīga pati izraudzīties pārvaldnieku un uzlikt par pienākumu dzīvokļu īpašniekiem slēgt ar pārvaldnieku līgumu. Piedāvātā pārvaldnieka apstiprināšana ir jāveic, organizējot dzīvokļu īpašnieku kopības balsojumu likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat ne biedrība, ne pārvaldnieks nav tiesīgs izlemt, kā jūs sakāt, “visus lēmumus par ciemata apsaimniekošanu”. Ja tas skar dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošo daļu, tad lēmuma pieņemšana ir dzīvokļu īpašnieku kopības ziņā.
Visbeidzot jānorāda, ka Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pants ļauj dzīvokļu īpašnieku kopībai tiesības lemt par pilnvarojuma došanu, piemēram, minētajai biedrībai un dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam. Tātad gan biedrība, gan pārvaldnieks pēc savas būtības ir dzīvokļu īpašnieku kopības izraudzīti pilnvarnieki, kuriem ir jārīkojas dzīvokļu īpašnieku interesēs un tātad arī jāsniedz pietiekama informācija par paveiktajiem darbiem, uzkrātajiem līdzekļiem u. tml. Ja biedrība un pārvaldnieks rīkojas negodprātīgi, necaurskatāmi vai kaut kā citādi pretēji dzīvokļu īpašnieku interesēm, tad dzīvokļu īpašnieku kopība jebkurā laikā ir tiesīga ar savu lēmumu arī atsaukt sniegto pilnvarojumu biedrībai un atteikties no pārvaldnieka.
Nobeigumā jānorāda, ka jūsu aprakstā nav paskaidrots, kādu apstākļu dēļ minētās biedrības īpašumā ir nonākušas domājamās daļas no zemes un kāds statuss ir zem zemes esošajām inženierkomunikācijām. Pazemes komunikācijas var piederēt pašam zemes īpašniekam, būt trešās personas īpašumā vai arī atrasties vairāku personu kopīpašumā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
