Labdien! Esmu viena no četriem koplietošanas zemes īpašniekiem. Uz zemes atrodas ēkas, kas celtas pirms 1995. g. (šķūņi, garāžas, pagrabs, kūts). Problēma tāda, ka gandrīz visas ēkas un zemi aizņem un lieto viens īpašnieks. Paaudzēm mainoties, ir vēlme sakārtot nesakārtotās lietas. Ar šo vienu īpašnieku par koplietošanas zemes sadalīšanu starp visiem četriem kopīpašniekiem ir veiktas pārrunas, bet šis īpašnieks to nedzird, negrib pieņemt, jo uzskata, ka tas viss pieder viņam. Mēs, divi īpašnieki, vērsāmies pašvaldības būvvaldē, kur mums ieteica rakstīt iesniegumu par koplietošanas zemes lietošanas kārtību. Kā rīkoties un kur vērsties, lai sadalītu reāli pēc tā, kā visiem ir iedalīts? Maksājam visi, bet viens lieto un ir aizņēmis gandrīz visu ar vecām ēkām un dārzu. Likumiski mēs neko nevaram izdarīt, jo uz ēkām, kas vecākas par 1995. g., pretenzijas nevar vērst. Kā mums sadalīt zemi un reizē arī atbrīvoties no dažām ēkām?
Ja visi kopīpašnieki vēlas palikt kopīpašuma attiecībās, tad risinājums šajā gadījumā, kā jūs pareizi norādāt, ir kopīpašuma dalīta lietošana. Kopīpašuma dalīta lietošana izriet no Civillikuma 1070. panta, kura pirmā daļa noteic, ka kopējās lietas dalīta lietošana pielaižama tikai tad, kad šo lietu var dalīt, bet arī šajā gadījumā lietošana samērojama ar atsevišķo daļu lielumu.
Ja kopīpašnieku starpā var panākt vienprātību, tad par kopīpašuma dalītu lietošanu var vienoties darījuma ceļā, ko dēvē par kopīpašuma dalītās lietošanas līgumu. Līgumu būtu ieteicams noformēt rakstveidā un ierakstīt zemesgrāmatā, lai tas kļūtu saistošs arī trešajām personām, tostarp personām, kas nākotnē stātos kāda kopīpašnieka vietā.
Praksē šādi līgumi starp kopīpašniekiem tiek slēgti bieži, un tie palīdz izvairīties no strīdiem, ļauj kopīpašniekiem efektīvāk apsaimniekot savu īpašumu. Ar šādu līgumu kopīpašnieki var atrunāt, kura īpašuma zemesgabala daļa, kuras telpas, to grupas vai ēkas tiek nodotas katra kopīpašnieka atsevišķajā lietošanā. Citu zemesgabala daļu, piemēram, pagalmu vai piebraucamo ceļu, arī ēkas, kopīpašnieki var vienoties atstāt nedalītā kopīpašumā u. tml. Pēc nepieciešamības kopīpašuma dalītās lietošanas līgumam var pievienot pielikumus, kuros grafiski attēlo ar līgumu noteikto dalījumu.
Ja kopīpašnieki tomēr nespēj labprātīgi vienoties par kopīpašuma dalīto lietošanu, tad lietošanas kārtību var noteikt arī ar tiesas spriedumu. Šādā gadījumā strīds risināms, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā.
Saskaņā ar Civillikuma 968. pantu uz zemes uzceltas un cieši ar to savienotas ēkas atzīstamas par tās daļu. Tātad neatkarīgi no tā, kas savulaik uzbūvējis šīs ēkas un šobrīd lieto, tās, tāpat kā zeme, atrodas kopīpašumā, un kopīpašnieki var vienoties par to lietošanas kārtību. Ēkas pēc nepieciešamības var tikt arī nojauktas, ievērojot normatīvo tiesību aktu prasības. Kopīpašuma gadījumā tomēr ir jārēķinās ar pārējiem kopīpašniekiem, tātad šādai rīcībai ir vajadzīga pārējo kopīpašnieku piekrišana (skat. Civillikuma 1068. pantu). Ja turpretī kopīpašnieku starpā tiek noteikta kopīpašuma dalītās lietošanas kārtība, tad vienlaikus var tikt paredzētas arī katra kopīpašnieka tiesības atsevišķā lietošanā esošo zemes daļu apbūvēt vai tajā nojaukt ēkas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
