Dokumentu juridiskā spēka likums un Elektronisko dokumentu likums ne izslēdz, ne aizstāj viens otru. Abos likumos ir norādīts, kam katrs ir paredzēts. Dokumentu juridiskā spēka likumā ir arī minēts: “Elektronisko dokumentu oriģināliem un to atvasinājumiem piemērojams arī Elektronisko dokumentu likums.”

Elektronisko dokumentu likums tika pieņemts, lai veicinātu jauno informācijas tehnoloģiju izmantošanu valsts pārvaldes sektorā tiesisko darbību veikšanai, uzlabotu valsts sniegto pakalpojumu kvalitāti un palielinātu efektivitāti tiesisko jautājumu risināšanā attiecībās starp valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm (no vienas puses) un privātpersonām (no otras puses).

Ar grozījumiem šī likuma darbība ir paplašināta. Sākotnēji (likuma vēsturiskā redakcija), piemēram, likuma 3. panta 6. daļā bija uzskaitīti ierobežojumi noteikta veida dokumentu parakstīšanai ar elektronisko parakstu:

• līgumi, ar kuriem tiek radītas vai nodotas tiesības uz nekustamo īpašumu, izņemot nomas tiesības;
• līgumi, kuri saskaņā ar likumu nav spēkā, ja tie nav apliecināti likumā noteiktajā kārtībā;
• galvojuma līgumi, ja galvojumu piešķir, un ķīlas nodrošinājumiem, ja tos sniedz personas, kuras darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar šo personu arodu, uzņēmējdarbību vai profesiju;
• darījumi ģimenes tiesību un mantojuma tiesību jomā.

Ar grozījumiem likuma 3. panta sestajā daļā kopš 2015. gada 2. aprīļa tika noteikts: “Šis likums piemērojams tiktāl, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikta cita dokumentu noformēšanas kārtība un nosacījumi.”

Šo likuma grozījumu anotācijā tika paskaidrots: “Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, elektroniskā paraksta pieejamību un drošības līmeni, nav pamata saglabāt ierobežojumus elektroniskā paraksta lietošanai. Lai paplašinātu elektroniskā paraksta lietojamību, ir nepieciešams pārskatīt Elektronisko dokumentu likuma 3. panta sestajā daļā noteiktos ierobežojumus. Ievērojot to, ka Elektronisko dokumentu likumā ir ietverts vispārējais regulējums attiecībā uz elektroniskajiem dokumentiem, nav nepieciešams saglabāt likuma 3. panta sestajā daļā noteiktos ierobežojumus. Turklāt, izvērtējot attiecīgo jomu specifiku un konstatējot iespējamību tajā noteikt dokumentu elektroniskās formas lietošanu, katras nozares speciālajos tiesību aktos iespējams noteikt dokumentu elektroniskās formas lietošanu, proti, ja attiecīgajā normatīvajā aktā tiek pieļauta dokumentu elektroniskās formas lietošana, tad attiecīgi piemērojams Elektronisko dokumentu likums.

Ne vienmēr ir nepieciešams paraksts, lai dokumentam būtu juridisks spēks. Rekvizītu “paraksts” dokumentā var neiekļaut, ja speciālā likumā ir paredzēts šāds izņēmums. Citos gadījumos paraksts ir obligāts.”

Piemēram, likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” par nodokļa maksāšanas kārtību un to, kā pašvaldība paziņo nodokļa apmēru šī nodokļa maksātājam, noteikts:

Maksāšanas paziņojums par nekustamā īpašuma nodokli ir administratīvais akts. Nosūtot maksāšanas paziņojumu pa pastu, to nav nepieciešams noformēt kā ierakstītu pasta sūtījumu.

Uz maksāšanas paziņojuma, ja tas tiek sagatavots elektroniski, nav nepieciešams nodokļu administrācijas amatpersonas paraksts. Šādā gadījumā uz tā jābūt atzīmei “Maksāšanas paziņojums sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta”.

Ja nodokļa maksātājs nav deklarējis savu dzīvesvietu, paziņojumu par pieņemtajiem lēmumiem, kas saistīti ar nekustamā īpašuma nodokļa piedziņu (brīdinājumu par administratīvā akta piespiedu izpildi un lēmumu par nokavēto nodokļu maksājuma piedziņu), pašvaldība izvieto savā mājaslapā internetā, norādot vietu un termiņu, kurā nodokļu maksātājs ar tiem var iepazīties.

Civilprocesa likuma 56. pantā (“Pavēstes un citu tiesas dokumentu piegādāšana un izsniegšana”) noteikts:

(2) Tiesas sagatavotos dokumentus (nolēmumus, paziņojumus, pavēstes u. c.), kā arī dokumentus (pieteikumu sevišķās tiesāšanās kārtībā, apelācijas, kasācijas sūdzību, rakstveida paskaidrojumus u. c.), kurus tiesai iesniedz lietas dalībnieki, bet kurus tālāk izsniedz tiesa, nosūta:

• elektroniski;
• ar vienkāršu pasta sūtījumu;
• piegādā ziņnesis.

(2¹) Tiesas dokumentus nosūta elektroniski, ievērojot šādu secību:

1) tiešsaistes sistēmā, ja adresāts paziņojis tiesai, ka piekrīt saziņai ar tiesu izmantot tiešsaistes sistēmu;

2) uz adresāta norādīto elektroniskā pasta adresi, ja adresāts paziņojis tiesai, ka piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu;

3) uz adresāta oficiālo elektronisko adresi.

(2²) Ja fiziskajai personai tiesas dokumentus atbilstoši šā panta 2.¹ daļai elektroniski nosūtīt nav iespējams, tos nosūta uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, bet gadījumā, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona nav norādījusi citu adresi saziņai ar tiesu. Ja atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas adreses un viņš nav norādījis citu adresi saziņai ar tiesu, tiesas dokumentus piegādā uz lietas dalībnieka saskaņā ar šā likuma 54.¹ panta pirmo daļu norādīto adresi. Tiesas dokumentus var nosūtīt arī uz personas darbavietu.

(2³) Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tiešsaistes sistēmā, tās norādītajā elektroniskā pasta adresē vai oficiālajā elektroniskajā adresē, ja fiziskā persona piekritusi elektroniskai saziņai ar tiesu, deklarētās dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā citā adresē saziņai ar tiesu.

(10) Atsevišķiem tiesas dokumentiem likums var paredzēt to nosūtīšanu ierakstītā pasta sūtījumā vai citus piegādāšanas vai izsniegšanas veidus.

Elektroniskais paraksts tiek attēlots tikai elektroniskajā vidē, izdrukā tā nav. Elektroniskajam dokumentam juridiskais spēks ir tikai elektroniskajā vidē. Proti, neapliecinātai e-dokumenta izdrukai ir tikai informatīvs raksturs, jo tā ir e-dokumenta atvasinājums papīra formātā. Lai e-dokumenta izdrukai piešķirtu juridisko spēku, tā jāapliecina kā dokumenta atvasinājums atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 47. punktam.

Ja elektroniskajos dokumentos kādas šajos noteikumos minētās dokumentu izstrādāšanas vai noformēšanas prasības tehniski nav iespējams piemērot, tās nepiemēro.

MK noteikumos par norādēm nav noteikts, ka tādas būtu jāraksta tikai ar mazajiem vai tikai ar lielajiem burtiem. Dokumentā iekļauto ziņu norādīšana ar lielajiem burtiem nav pretrunā latviešu valodas pareizrakstības normām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tīmekļvietnē ir skaidrojums “Drošs elektroniskais paraksts” un norādes uz saistītajiem normatīvajiem aktiem.

Savukārt Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas vadlīnijās ar piemēriem ir paskaidrotas normatīvajos aktos noteiktās prasības dokumentu, tostarp elektronisko dokumentu, izstrādāšanai un noformēšanai, proti, kādi ir dokumenta juridiskā spēka nosacījumi, kādiem rekvizītiem var būt ietekme uz dokumenta juridisko spēku, kā izstrādāt un noformēt dokumenta atvasinājumu vai dublikātu u. c.

Vadlīniju mērķauditorija ir ikviena organizācija un fiziskā persona, kurai nepieciešama palīdzība dokumentu noformēšanā. Vadlīnijām nav saistoša rakstura, taču tās var tikt izmantotas kā palīglīdzeklis dokumentu izstrādāšanai un noformēšanai, norādīts Tieslietu ministrijas informācijā.