“The Spot” centrā man ar vienu no kasierēm izcēlās konflikts par mūziku, kura pastāvīgi šajā centrā skan ļoti skaļi. Skan rupja mūzika – ar frāzēm “Bitch, Bitch, Bitch” (kuce). Bieži dzirdu, ka šajā centrā esošie bērni savā starpā rupji lamājas. Bieži rupjības tiek vērstas pret mani. Kasierei no pirmās dienas pret mani ir diskriminējoša, atšķirīga attieksme nekā pret citiem +/- mana vecuma cilvēkiem. Bērnu vecākus viņa uzreiz uzrunā uz “jūs”. Esmu vairākas reizes norādījusi, ka ar mani ir jārunā uz “jūs”. Viņa atbildēja, ka uz “jūs” uzrunājot tikai cilvēkus, kuri esot nopelnījuši kaut kādu mistisku viņas cieņu, kaut kādus mistiskus sasniegumus. Secinājums: visi pārējie, kas tur iet, bērnu vecāki, kurus viņa ierauga pirmo reizi un uzreiz uzrunā uz “jūs”, ir ieguvuši kaut kādus mistiskus sasniegumus. Viņa sāka mani apvainot: es esot iedomājusies, ka esmu pasaules naba. Viņa neesot redzējusi, ka mani kādā skeitparkā kāds aizvaino. Jautāju viņai: “Vai tu mani izseko pa visiem skeitparkiem, kurp es dodos? Kā arī “The Spot” stāvi blakus, kad es braukājos?” (“The Spot” centra kamerās visu skeitparku nevarot redzēt.) Pēc viņas teiktā secinu, ka viņu uztrauc, ko es publicēju instagramā savos sporta video. Kāpēc svešu cilvēku, kurš strādā sporta centra kasē un kuru es satieku reti, kuru nepazīstu un ar kuru nevēlos iepazīties, tas uztrauc?
Vēl viņa apgalvoja, ka mani neviens nezinot, un viņa par to esot pārliecināta. Uzskatu, ka tā ir izsekošana, vajāšana. Pēc šīs informācijas secinu, ka viņa lasa manas instagrama un feisbuka publikācijas un savā galvā ir radījusi kaut kādu savu kroplu interpretāciju. Tā ir diskriminācija, jo citu cilvēku – apmeklētāju, vecāku – sociālo tīklu profilus viņa neizseko. Mūsu konflikta laikā mani izsmēja krievu tautības puisis, kurš tur pastāvīgi uzturas un braukā ar riteņiem. Tēloja/imitēja, ka brauc man virsū ar riteni. Puiša identitāti viegli atrast. Visa centra vadība un personāls viņu zina. 11. jūlija konflikts, iespējams, ir fiksēts centra novērošanas kamerās. Pēc šī konflikta kasiere teica, ka es varot šeit nenākt. Acīmredzot tiek veikts psiholoģiskais terors, lai mani diskriminētu un panāktu, ka es tur neeju. Kasiere man apgalvoja: ja nodarbību laikā palūdz, tad mūziku atslēdz. Es kā apmeklētājs arī maksāju naudu, bet manā individuālajā treniņā mūziku negrib atslēgt, lai gan to lūdzu. Uzskatu, ka tā ir diskriminācija. Personīgi nepazīstu nevienu no šī centra un nevēlos ne ar vienu iepazīties. Bet man bieži šajā centrā uzmācas sveši cilvēki. Mēģina mani ietekmēt mutiski – uzrunājot, lai pievērstu uzmanību, izbļaujot ovācijas, lai pievērstu sev manu uzmanību, uzdodot jautājumus, uzmācīgi sveicinot (ignorējot, ka es neatbildu un izvairos) u. c.
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir noteikts atšķirīgas attieksmes aizliegums.
Likumā norādīts, ka, piedāvājot preci, pakalpojumu, digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu, digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, aizliegta atšķirīga attieksme patērētāja dzimuma, rases, etniskās piederības vai invaliditātes dēļ.
Vienlaikus arī norādīts, ka tieša diskriminācija ir tāda attieksme pret personu, kas tās dzimuma, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ salīdzināmā situācijā ir, bija vai varētu būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Netieša diskriminācija ir šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse, kas rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas personas dzimuma, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.
Par diskrimināciju uzskatāma arī personas aizskaršana vai norādījums to diskriminēt.
Savukārt aizskaršana ir personas pakļaušana tās dzimuma, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai (tai skaitā seksuāla rakstura rīcībai), kuras mērķis vai rezultāts ir šīs personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas vai degradējošas vides radīšana.
Tāpat likumā noteikts: ja atšķirīgas attieksmes aizliegums tiek pārkāpts, tad patērētājs var aizstāvēt savas tiesības Tiesībsarga likumā noteiktajā kārtībā, kā arī vēršoties tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Aicinām vispirms par radušos situāciju informēt uzņēmuma vadību. Ja situācija nemainās, tad jums ir tiesības ar iesniegumu vērsties Tiesībsarga birojā, kur tiks izskatīta pret jums, iespējams, vērstā diskriminācija.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
