Zvērināts advokāts Jānis Lapsa LV portālam rakstā “Drošības nauda, rokas nauda: atšķirība, līgumi, maksāšanas kārtība” skaidro: rokas naudu piemēro, ja darījums kaut kādu iemeslu dēļ uzreiz nevar notikt līdz galam.

Civillikuma (CL) 1725. pantā ir noteikts: “Ar rokas naudu jāsaprot tas, ko līgumu noslēdzot viena puse dod otrai nevien par galīgi noslēgta līguma pierādījumu, bet līdz ar to arī par tā izpildījuma nodrošinājumu.”

Jūsu minētajā gadījumā svarīgs ir CL 1730. pantā iekļautais regulējums: “Ja līgumu neizpilda vai nu tādēļ, ka tas, pusēm savstarpēji labprātīgi vienojoties, atcelts, vai tādēļ, ka tā izpildīšana kļuvusi neiespējama bez rokas naudas devēja vainas, tad rokas nauda jādod pēdējam atpakaļ.

Ja līgumu neizpilda aiz viena līdzēja vainas, tad, ja vainīgs rokas naudas saņēmējs, viņam tā jāatdod tās devējam divkāršā apmērā; bet ja neizpildīšanā vainīgs rokas naudas devējs, tad viņš zaudē tiesību prasīt to atpakaļ. Bez tam vainīgam jāatlīdzina pretiniekam visi zaudējumi.”

No likumā minētā ir skaidrs, ka rokas nauda par nenotikušo darījumu ir jāatmaksā, bet, izrādās, ar rokas naudas saņēmēja vainīgumu un divkāršo atmaksu nav tik vienkārši.

Saistībā ar Jūsu jautājumu J. Lapsa norāda – šajā gadījumā ļoti svarīgs ir noslēgtais līgums un tā nosacījumi. Ja līgumā ir minēts, ka pārdodamajam īpašumam ir kopīpašnieki, tad pārdevēju nevar vainot, ka kāds no tiem ir izmantojis savas pirmpirkuma tiesības. Ja dokumentā par to nekas nav teikts un rokas naudas maksātājs nav informēts par šādu risku, tad var būt strīdus jautājums, un tikai tiesa var noteikt rokas naudas saņēmēja vainojamību un līdz ar to – atmaksājamās rokas naudas apmēru.