DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
01. aprīlī, 2025
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūras mantojums

Digitālajā bibliotēkā publicēta kolekcija “Rīgas rātes protokoli, 1603–1889”

Publicitātes foto.

Digitālajā bibliotēkā publicēta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļautā kolekcija “Rīgas rātes protokoli, 1603–1889”. Kolekciju veido Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīva krājumā esošās 386 Rīgas rātes protokolu grāmatas, kas pētniekiem un interesentiem pieejamas adresē.

Protokoli ir ārkārtīgi vērtīgs avots Rīgas, Latvijas un Baltijas politiskajai, ekonomiskajai, sociālajai, kultūras un ikdienas dzīves vēsturei teju trīssimt gadu ilgā periodā. Lai to digitālās kopijas padarītu pieejamas interesentiem, 2022.–2024. gadā Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu preventīvās saglabāšanas departamenta Restaurācijas nodaļa un Digitalizācijas nodaļa īstenoja protokolu grāmatu restaurāciju, konservāciju, fotofiksāciju un digitalizāciju.

Sagatavojot dokumentus digitalizācijai, konservācija veikta 74 sējumiem, bet restaurācija – astoņiem sējumiem. Konservācijas laikā izstrādāta jauna metodika gallu tintes korozijas nodarīto bojājumu novēršanai, kā arī veikta vēsturisko labojumu izpēte. Tāpat apkopota detalizēta informācija par katru sējumu – to izmēriem, izmantotajiem materiāliem, bojājumiem, iepriekš veiktajiem labojumiem.

Noskaidrots, ka grāmatas iesietas pergamenta vai liellopu ādas vākos. Vieglākā grāmata sver 1,4 kg, smagākā – 7 kg, bet visa kolekcija kopumā – aptuveni 1390 kg. Konstatēts, ka daļai grāmatu kādreiz bijušas vāka aizdares – ādas saitītes –, kas lielākajā daļā gadījumu diemžēl zudušas. Sējumus rotājuši zili vai zili sarkani papīra bloka griezuma krāsojumi. Biezie manuskripti, lielākais no kuriem ir 1412 lapu apjomā, ne vienu reizi vien sagādāja izaicinājumus digitalizācijas procesā. Kopumā augstā kvalitātē un izšķirtspējā ilgstošai glabāšanai un izmantošanai digitalizēti aptuveni 265 tūkstoši lapu.

Grāmatas rakstītas ar roku vācu valodā, un to izmantošanai nepieciešamas prasmes vācu rokraksta paleogrāfijā. Lai veicinātu vēstures avotu pieejamību, arhīvs īstenoja izmēģinājumus ar grāmatu tekstu optisko atpazīšanu un mašīnlasīšanu. Platformā Transkribus, balstoties uz Rīgas rātes protokolu transkriptiem, izveidots jauns vācu valodas rokraksta modelis un atpazīti četri rātes protokolu sējumi, kopumā 3170 lapas. Plašāk par šo projektu iespējams izlasīt Mairitas Lukianskas rakstā “Mākslīgā intelekta izmantošana rokraksta atpazīšanā Rīgas rātes protokolu kolekcijā” žurnāla “Latvijas Arhīvi” 2024. gada 2. numurā.

Latvijas Nacionālais arhīvs cer, ka tiešsaistē publicētie rātes protokoli kalpos par iedvesmu jauniem pētījumiem, zināšanām un jaunradei, un izsaka pateicību visiem Latvijas Nacionālā arhīva un Digitālās bibliotēkas speciālistiem, kas strādājuši pie šī vēsturiskā mantojuma saglabāšanas un pieejamības nodrošināšanas!

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI