Dzimtas mantojums
Madonas novadā, Aronas upes krastā esošās ūdensdzirnavas celtas ap 1890. gadu. 20. gadsimta 20. gados tās piedzīvojušas ugunsgrēku un atjaunotas, tāpēc šodien redzams pagājušajā gadsimtā tapušais apjoms. Saskaņā ar īpašnieku dzimtas atmiņām, ūdensdzirnavas būvējis Jēkabs Dadzītis, kas bijis Mārcienas muižas kalps. Sākotnēji dzirnavas darbojušās ar koka dzirnavu ratu, bet pēc atjaunošanas uzstādītas modernas turbīnas un dzirnavas izmantotas līdz pat 1986. gadam. “Dzirnavas ir bijis dzimtas īpašums jau vairākās paaudzēs,” stāsta Sintija Dadzīte, viena no dzirnavu īpašniecēm, atzīstot, ka “kultūras pieminekļa statuss uzliek papildus atbildību, taču vienlaikus arī rada prieku par to, ka senči ir spējuši izveidot vērtību, kas ir sargājama arī nākamajās paaudzēs. Tas arī rada vēlmi vairāk uzzināt par vietējā reģiona vēsturi.”
Publicitātes foto.
Publicitātes foto.
Saglabājamās vērtības
Izskatot objektu atbilstību iekļaušanai Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes speciālisti vērtē dažādus aspektus, bet īpaši būtiski ir noteikt saglabājamās vērtības. Dadzīšu ūdensdzirnavās saglabājusies ūdensdzirnavu ēka ar mehānismiem un iekārtām – piedziņas vārpstām ar zobratiem, trim maļamajiem gaņģiem, grūbotāju, bīdelētāju un gateri, kā arī ar to saistītā saimniecības ēka un hidrotehniskās inženierbūves sistēma.
Publicitātes foto.
S. Dadzīte uzskata, ka kultūras mantojums ir sargājams: “Tas ir ļoti svarīgi saistībā ar latviskuma izjūtu – mēs esam te un mums ir savas unikālas īpašības, spējas un vietas. Ir svarīgi mūsu bērniem iemācīt gan tvert visu jauno, gan vienlaikus arī godāt savas saknes un izprast no kurienes nākam.” Runājot par nākotni, īpašniece atzīst, ka statuss ir arī biedējošs, jo “sabiedrībā valda viedoklis, ka tie ir tikai apgrūtinājumi. Tomēr uztveram statusu kā pagodinājumu, kā arī ceram, ka tā būs papildus iespēja piesaistīt finansējumu dzirnavu atjaunošanai. Dzirnavas šobrīd ir iekonservētā režīmā, bet tās ir labā stāvoklī. Šobrīd konkrētu plānu vēl nav, bet būtu prieks sakārtot un uzlabot vidi, iespējams, atjaunot dzirnavu daļu kā muzeju”.
Publicitātes foto.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts
Kultūras mantojuma aizsardzībai ir būtiska loma valsts identitātes veidošanā un sargāšanā, tāpēc Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts veidojies kopš pirmās Latvijas brīvvalsts laika. 1923. gadā tika pieņemts likums “Par pieminekļu aizsardzību” un tika uzsākta aktīva informācijas vākšana par potenciāli aizsargājamiem pieminekļiem. Padomju okupācijas laikā kultūras pieminekļu aizsardzība tika pakļauta valdošajai ideoloģijai, taču notika arī samērā plaša kultūras vērtību apzināšana un izpēte. Atgūstot neatkarību, ticis veikts liels darbs, pārskatot sarakstā iekļautās kultūras vērtības un pašlaik ik gadu pieminekļu saraksts tiek papildināts ar aptuveni 20 jauniem pieminekļiem. Statuss stājas spēkā līdz ar publikāciju “Latvijas vēstnesī”. Ar kultūras pieminekļiem var iepazīsties Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes informācijas sistēmā “Mantojums”.
Valsts atbalsts kultūras pieminekļiem
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ik gadu atklātā konkursā piešķir līdzekļus kultūras pieminekļiem ar mērķi sekmēt un atbalstīt izpēti, konservāciju un neatliekamu restaurāciju. Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmā finansējumu saņēmušajiem objektiem jānodrošina publiskā pieejamība 25 gadus. 2025. gadā atbalstu saņēma 48 objekti. Atsevišķa atbalsta programma tiek nodrošināta sakrālajam mantojumam, kurā katru gadu tiek atbalstītas vairāk nekā 20 baznīcu.
