Privātā sarakste mobilajā tālrunī ir uzskatāma par personas privātajiem datiem, kas attiecas uz tās privāto dzīvi. 

Tāpat privātā korespondence attiecībā uz saziņu starp fiziskajām personām Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas Nr. 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti izpildi (turpmāk – regula) tvērumā neietilpst.  

Gadījumā, ja darba devējs šādi iegūtu informāciju tālāk apstrādā, piemēram, ar automatizētiem līdzekļiem vai izmanto to kartotēkai, iekļaujot darbinieka personas lietā, vai attiecībā uz darbinieku pieņemtajā lēmumā, minētā personas datu apstrāde varētu ietilpt konkrētās regulas tvērumā. 

Saistībā ar aizliegumu darba devējam radīt nelabvēlīgas sekas jāmin Darba likuma 9. pants, kas paredz aizliegumu sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesiskajās attiecībās pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības, kā arī tad, ja viņš informē kompetentās iestādes vai amatpersonas par aizdomām par noziedzīga nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanu darba vietā. 

Ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu darba devēja radītajām nelabvēlīgajām sekām, darba devējam ir pienākums pierādīt, ka darbinieks nav sodīts vai viņam nav tieši vai netieši radītas nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesiskajās attiecībās pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības. 

Tomēr katrā individuālajā gadījumā būtu jāvērtē, vai minētā situācija ir pārkāpums attiecībā uz nodibinātajām darba tiesiskajām attiecībām, līdzīgi kā tas norādīts tiesu praksē (skatīt Augstākās tiesas Senāta 2023. gada 6. jūlija spriedumu lietā SKC-138/2023).