Labdien! Īpašumā ir dzīvoklis mikrorajona daudzstāvu mājā, kur gan zeme zem mājas, gan mājai piesaistītā zeme pieder citiem īpašniekiem (viena juridiska un viena fiziska persona, bet faktiski abas pārstāv viena un tā pati pilnvarotā persona). Daudzus iepriekšējos gadus notika tiesvedība starp mājas dzīvokļu īpašniekiem un abu zemju īpašniekiem par zemes nomas maksu un likumisko zemes lietošanas maksu, pušu veiktie aprēķini par parādiem un maksājumiem atšķīrās (t. sk. prasījumi bija gan pret katru dzīvokļa īpašnieku atsevišķi, gan pret kopību; par dažādiem laika periodiem un dažādiem piemērojamiem procentu apmēriem). Dzīvokļa īpašniekiem ir neiespējami izsekot visiem aprēķiniem un aktuālajai maksājuma bilancei.
Tiesvedība noslēdzās 2024. gada pavasarī, bet tās ietvaros un arī pēc sprieduma stāšanās spēkā biju veicis maksājumus “ar rezervi”, lai izvairītos no jebkāda riska par nenokārtotām saistībām. 2024. gada vasarā zemes īpašnieka pilnvarotā persona vispārīgā e-pasta sarakstē (bet ne parakstītā dokumentā) apliecināja, ka ir pārmaksa, kas nosedz arī kaut kādu daļu no 2025. gada maksājumiem (to neprecizējot sīkāk).
Šī gada sākumā, saņemot sagatavotos rēķinus par maksājamo summu 2025. gadā, tajos ir norādīta pilna summa. Rēķina sūtītājam lūdzu, lai rēķina formā iekļauj rindiņu par parādu vai pārmaksu rēķina sagatavošanas brīdī vai gada sākumā, uz ko saņemu īsu atbildi, ka rēķina forma mainīta netiks. Tāpat e-pastā vairākkārt tika nosūtīts lūgums sniegt informāciju par savstarpējo norēķinu bilanci 31.12.2024., kas tiek ignorēts un atbildes nesaņemu. Sazināties ar zemes īpašnieku citādi nav iespējams, vienīgā kontaktinformācija ir e-pasta adrese.
Vai ir kādi normatīvie akti, kas zemes īpašniekam uzliek par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju par savstarpējo norēķinu bilanci uz iepriekšējā gada beigām, un kā šādas tiesības realizēt praksē, ja e-pasta vēstules tiek ignorētas? Ja normatīvie akti šādu pienākumu neparedz, kā rīkoties, lai saņemtu nepārprotamu apliecinājumu par parāda neesamību vai pārmaksu?
Nav normatīvo aktu, kas noteiktu komunikācijas un informācijas izsniegšanas kārtību starp zemesgabala īpašnieku un tā nomnieku. Starp pusēm pastāv civiltiesiskas attiecības, kas gadījumos, kad nav iespējams savstarpēji vienoties, ir risināmas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, vēršoties vispārējās jurisdikcijas tiesā. Proti, kā jau tas aprakstītajā situācijā tika darīts iepriekš gandrīz identiska jautājuma risināšanai.
Lai pierādītu saziņas faktu, ieteicams visus dokumentus sūtīt uz deklarēto dzīvesvietu (fiziskai personai) vai juridisko adresi (juridiskai personai). Informāciju par fiziskās personas deklarēto dzīvesvietas adresi var saņemt, vēršoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar motivētu (paskaidrojošu) iesniegumu. Proti, pieprasot izziņu no Fizisko personu reģistra par citas personas datiem, jāiesniedz pamatots pieprasījums, kuram pievienoti pamatojumu vai savstarpējo saistību apliecinoši dokumenti, norādot tiesisku ziņu izmantošanas mērķi, personas identificējošo informāciju un drošu ierobežotas pieejamības datu saņemšanas veidu. Plašāka informācija pieejama šajā tīmekļvietnē.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!