Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka informācija par nodibinājuma valdes locekļiem ir ziņas, kas iesniedzamas  Uzņēmumu reģistrā, iesniedzot pieteikumu par nodibinājuma ierakstīšanu reģistrā, savukārt Valsts ieņēmumu dienestā valdes locekļi nav jāreģistrē. 

Nodokļu un grāmatvedības jomas normatīvajos aktos nav noteikta prasība, ka nodibinājuma valdes rīcībā papildus statūtiem jebkurā gadījumā jābūt arī kādam citam noteikta veida līgumam. 

Taču viens no nodokļu maksātāju, tostarp nodibinājumu, pienākumiem atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 4. punktam ir nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus un citus darbību apliecinošus dokumentus. Tātad nodibinājuma rīcībā jābūt līgumiem par tiesisko attiecību nodibināšanu, kas apliecina nodibinājuma darbību un nodokļu aprēķinu. 

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Iveta Olte informē, ka bezdarbnieka pabalstu var saņemt, ja: 

• Nodarbinātības valsts aģentūra piešķīrusi bezdarbnieka statusu; 

• kopējais apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu; 

• ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam Latvijas Republikā ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Bezdarbnieka pabalstu izmaksā personai, kura nestrādā, tas ir, nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Pamatojoties uz likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. pantu, par darba ņēmēju uzskatāma persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja tā ir faktiski noteikta.  

Tātad persona, kura ir nodibinājuma valdē, bet nesaņem atlīdzību, nav uzskatāma par darba ņēmēju un saglabā tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu. 

Papildu skaidrojums iespējamajai dzīves situācijai 

Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta 2. punkta m) apakšpunkts noteic, ka valdes locekli uzskata par darba ņēmēju, ja kapitālsabiedrībai taksācijas gada kārtējā mēnesī apgrozījums ir lielāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, kas reizināts ar koeficientu 5, un kapitālsabiedrībā šajā mēnesī nav neviena darba ņēmēja vai visiem darba ņēmējiem obligāto iemaksu objekts ir mazāks par minimālās mēneša darba algas apmēru. Minimālā alga šogad ir 740 eiro. 

Likuma prasība par apgrozījumu ir attiecināta uz mēnesi. Tādējādi apgrozījums, īstenojot projektu, var ietekmēt bezdarbnieka pabalsta saņemšanu.