Likuma “Par valsts pensijām” 14. panta pirmā daļa, 15. pants un 16. pants paredz: lai būtu tiesības saņemt invaliditātes pensiju, ir jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem: 

• persona nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu; 
• persona ir atzīta par personu ar invaliditāti (izņemot, ja invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība pēc 1997. gada 1. janvāra); 
• personas apdrošināšanas stāžs nav mazāks par trim gadiem; 
• persona nesaņem citas valsts vecuma pensiju (izņemot gadījumus, ja pensija piešķirta saskaņā ar starpvalstu līgumu vai Regulu Nr. 883/2004); 
• persona dzīvo Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstī vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgts līgums sociālās drošības jomā. 

I un II grupas invaliditātes pensijas apmērs ir atkarīgs: 

• no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ko nosaka par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas; 
• no personas individuālā apdrošināšanas stāža; 
• no maksimāli iespējamā apdrošināšanas stāža, kuru nosaka no 15 gadu vecuma līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai. 

I vai II grupas invaliditātes pensija minimālajā apmērā tiek noteikta gadījumos, ja: 

• ir uzkrāts vismaz 3 gadu apdrošināšanas stāžs Latvijā un persona piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas nav bijusi pakļauta invaliditātes apdrošināšanai; 
• ir uzkrāts vismaz 3 gadu apdrošināšanas Latvijā un aprēķinātās pensijas apmērs nesasniedz valstī noteikto minimālo apmēru.  

Atbildot uz jautājumu par to, kā veidojas personas apdrošināšanas stāžs, ir jāvērtē, kādā laika posmā periodi tika uzkrāti. Likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1. punkts noteic, ka apdrošināšanas stāžu līdz 1990. gada 31. decembrim veido darba un tam pielīdzinātie periodi Latvijā (kā arī ārpus Latvijas uzkrātie obligātā aktīvā militārā dienesta un represiju periodi un periodi, kuru ieskaitīšanu Latvijas apdrošināšanas stāžā regulē noslēgtie starpvalstu sadarbības līgumi, un bijušajās PSRS teritorijās, ar kurām nav noslēgti starpvalstu līgumi, uzkrātie periodi, ja pēc 1996. gada 1. janvāra Latvijā ir uzkrāts vismaz 20 gadu apdrošināšanas stāžs). 

Likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 2. punkts noteic, ka no 1991. gada 1. janvāra līdz 1995. gada 31. decembrim Latvijas apdrošināšanas stāžu veido darba un tam pielīdzinātie periodi Latvijā, kuros ir veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. 

Tātad periodā līdz 1995. gada 31. decembrim apdrošināšanas stāžā ir ieskaitāmi gadi, mēneši un dienas. 

Savukārt likuma “Par valsts pensijām” 9. panta pirmā daļa noteic, ka no 1996. gada 1. janvāra apdrošināšanas stāžu veido mēneši, kuros veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – obligātās iemaksas) attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam. 

Kā tiek aprēķinātas obligātās iemaksas personai, kura nodarbināta mikrouzņēmumā (turpmāk – MU) 

Pašnodarbinātais, kurš valsts obligātās iemaksas maksā kā MU nodokļa maksātājs, MU nodokli maksā no apgrozījuma (t. i., bruto ieņēmumiem) uz ceturkšņa deklarācijas pamata, 25% apmērā no MU apgrozījuma. No šī nodokļa 80% attiecina uz obligātajām iemaksām, bet 20% – uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. Atbilstoši aprēķinātajai obligāto iemaksu summai VSAA aprēķina obligāto iemaksu objektu, ņemot vērā 80% no MU nodokļa un piemērojot pašnodarbinātā obligāto iemaksu likmi (31,07%). 

MU nodokļa maksātājam (pašnodarbinātam) no VSAA reģistrētā obligāto iemaksu objekta pensijas kapitālam novirza 20%, kas tiek ņemti vērā, aprēķinot valsts vecuma pensiju. Ja MU nodokļa maksātājs (pašnodarbinātais) ir valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieks, tad pensijas kapitāla summa tiek sadalīta – 15% pensiju 1. līmeņa kapitālam, 5% – pensiju 2. līmeņa kapitālam. 

Piemēram, MU nodokļa maksātājs (pašnodarbinātais) MU nodokļa deklarācijā ir norādījis MU apgrozījumu par vienu no ceturkšņa mēnešiem – 500 eiro. 

MU nodokļa maksātājs no MU apgrozījuma maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli 25% apmērā, t. i., 125 eiro (500 eiro x 25% = 125 eiro). Tā kā no samaksātā nodokļa 80% tiek novirzīti obligātajām iemaksām, tad aprēķināto obligāto iemaksu apmērs ir 100 eiro (125 eiro x 80% = 100 eiro). 

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbilstoši aprēķinātajai obligāto iemaksu summai aprēķina un reģistrē MU nodokļa maksātājam (pašnodarbinātam) obligāto iemaksu objektu, piemērojot pašnodarbinātā obligāto iemaksu likmi (31,07%), un pensijas kapitālu. 

Konkrētajā gadījumā obligāto iemaksu objekts tiktu aprēķināts 321,85 eiro apmērā (100 eiro x 100 : 31,07 = 321,85 eiro). No šīs summas pensijas kapitāls veido 20% jeb 64,37 eiro pensiju 1. līmenim vai 15% (48,28 eiro) pensiju 1. līmenim un 5% (16,09 eiro) pensiju 2. līmenim. 

No iepriekšminētā izriet, ka galvenais nosacījums tiesību noteikšanai uz invaliditātes pensiju ir vismaz triju gadu apdrošināšanas stāža esamība.