Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Īsti nav skaidrs, vai kādas izmaiņas ar 2014.g. attiecībā par parāda summu. Piem., ja pamatsummas parāds tagad 240Ls. Cik īsti var pieprasīt, ja jau viņiem kādu laiku maksāts. Vai var vēl papildus pieprasīt 160Ls, pie nosac., ja katru mēn. maksāšu 50ls, bet, ja 50 ls nevarēšu, tad viņu "it kā" samazinātā soda nauda pieaugs. Neizprotu īsti šīs izmaiņas: "Stāsies spēkā grozījumi Civillikumā, kas paredz, ka līgumsodu par saistību neizpildi vispār drīkst noteikt tikai konkrēti noteiktā naudas summā vai citā mantiskā vērtībā, to nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var noteikt pieaugošu, taču kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Grozījumi arī paredz, ka līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Līgumsodu par saistību neizpildi vispār var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību. Tādējādi grozījumi izslēdz iespēju vienlaikus prasīt gan līgumsodu, gan nokavējuma procentus, gan zaudējumus."
Līdz Civillikuma (CL) grozījumiem tiesu prakse noteica, ka līgumsodu kredīta devējs nevarēja piedzīt lielāku par parāda summu. Bet, tā kā pēc Civillikuma grozījumu spēkā stāšanās ir pagājis tikai viens mēnesis, tiesu prakse saistībā ar jauno līgumsoda piemērošanu vēl nav izveidojusies.
Savukārt saskaņā ar CL 1763.pantu nokavējuma procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedz kapitāla (aizdevuma) lielumu.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vērš uzmanību uz 2014.gada 3.janvāra grozījumu likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kas papildina likumu ar 21.pantu šādā redakcijā: „Līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc 2014.gada 1.janvāra un līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015.gada 1.janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma 1716., 1717. un 1722.pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību.” (Grozījumi, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī.)
No Jūsu sniegtās informācijas nav konstatējams, kāda veida līgums un uz cik ilgu laiku tas ir noslēgts. Ņemot vērā aprakstu, iespējams tas ir īstermiņa kredīts, līdz ar to Civillikuma grozījumi nebūs attiecināmi uz šo līgumu. Tomēr civiltiesību teorētiķi ir norādījuši, ka tiesas, izskatot šādus strīdus, vērtējot līgumsodus saskaņā ar labas ticības principu, ir tiesīgas samazināt aprēķinātos līgumsodus un pielīdzināt tos jaunajam regulējumam.
Attiecībā uz sastādīto maksājumu grafiku un pielīgtajām sekām par tā laušanu paskaidroju, ka šādu grafiku sastādīšana ir pušu labprātīgas vienošanās rezultāts un kredītdevējam normatīvie akti neuzliek par pienākumu pat piedāvāt šādus maksājumu grafikus, tāpat arī kredīta ņēmējs ir tiesīgs noraidīt šādu piedāvāto kredīta maksājumu grafiku.
Tomēr PTAC, apzinoties šobrīd patērētāju kreditēšanas tirgū esošo situāciju, kopā ar Ekonomikas ministriju ir aicinājis kredītu devējus nepiemērot kredītu ņēmējiem, kuriem nebija pienācīgi izvērtēta maksātspēja, ne līgumsodu, ne nokavējuma procentus.
Kā arī, lai samazinātu gadījumus, kad kredīti tiek izsniegti patērētājiem, pienācīgi neizvērtējot viņu maksātspēju, PTAC ir izstrādājis un publicējis vadlīnijas, kādā veidā būtu izvērtējama patērētāju maksātspēja.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
