Labdien! Vai man kā DzĪKS biedram ir jāmaksā par citu biedru balkonu remontu, ja viņiem īpašumā ir dzīvoklis ar balkonu (un attiecīgi domājamā zeme zem tā)? Un, ja mājas kopsapulcē nav panākta vienošanās (sapulcē piedalījās mazāk par 50% no dzīvokļu īpašniekiem), vai DzĪKS var jau šobrīd no visiem dzīvokļu īpašniekiem ieturēt naudas līdzekļus plānotajiem balkonu remontdarbiem Dzīvojamā māja sastāv no 60 dzīvokļiem, bet tikai 32 dzīvokļiem ir balkoni. Turklāt dzīvokļi ir iegādāti par pajām (1 paja – 1 dzīvoklis), privatizācijas ceļā iegūti īpašumā, kā arī domājamā zemes daļa zem mājas ir īpašumā.
Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pants noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašuma daļu.
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamajā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus, kuros šā likuma 17. pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļu īpašnieku kopība.
Tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.
Savukārt no 1. novembra stājās spēkā likuma grozījumi, kas papildināti ar 19.1 pantu, kurš nosaka: ja pirmajā dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē kvoruma trūkuma dēļ nebūs iespējams pieņemt lēmumu, tad sapulci varēs sasaukt atkārtoti un tā būs lemttiesīga, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāvēs vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.
Jāpiebilst, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta noteikumiem atsevišķais īpašums “var būt arī ārpus telpas vai telpu grupas esošas un ar to funkcionāli saistītas palīgtelpas un palīgēkas vai to daļas, kas nav funkcionāli saistītas ar kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļu vai citu atsevišķo īpašumu”. Savukārt šī likuma 4. pantā noteikts, ka “kopīpašumā esošajā daļā ietilpst dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķus īpašumus norobežojošās sienas)”.
Attiecīgi balkona grīdas segums pieder pie atsevišķa īpašuma (dzīvokļa), bet nesošās konstrukcijas ir kopīpašums.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
