Zemnieku saimniecība var būt darba devējs kā jebkurš uzņēmums vai pašnodarbinātais. Darba likums neliedz pieņemt darbā laulāto. Darba devējam par darbinieku jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā: iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) – šogad mazākā likme ir 20% ienākumam līdz 1667 eiro mēnesī (20 004 eiro gadā) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) – 34,09% (23,59% maksā darba devējs, 10,50% ietur no darbinieka algas). 

Darba devējs katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā. Šis pienākums attiecas uz visiem darba devējiem. Tas, kā reģistrējams darbinieks, paskaidrots VID tīmekļvietnē šeit. 

Pēc zemnieku saimniecības reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā zemnieku saimniecības īpašnieks saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 4. panta otro daļu izvēlas maksāt iedzīvotāju vai uzņēmumu ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākuma, par to paziņojot Valsts ieņēmumu dienestam. 

Ja zemnieku saimniecības īpašnieks, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar zemnieku saimniecību, veic zemnieku saimniecības vadības funkciju un gūst no šādas darbības ienākumus (vai ieņēmumus), tad atbilstoši likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta pirmās daļas 3. punktam zemnieku saimniecības īpašnieks ir uzskatāms par pašnodarbināto. 

Pašnodarbinātais no ienākumiem veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. 

Veicot sociālās iemaksas, veidojas apdrošināšanas (darba) stāžs. 

Informācija par nodokļiem ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē, sadaļā Nodokļi. 

Pašnodarbinātā laulātais, kurš nav pakļauts obligātajai sociālajai apdrošināšanai Latvijas Republikā un nav sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram nav piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), var brīvprātīgi pievienoties pensiju, invaliditātes, maternitātes, slimības un vecāku apdrošināšanai. Informācija individuālā situācijā jāuzzina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.