Izvērtēt to, vai tiesa lietas izskatīšanā ir ievērojusi materiālās un procesuālās likuma normas, ir tiesīga tikai augstākas instances tiesa, izskatot blakus, apelācijas vai kasācijas sūdzību, jo tieši ar nolēmuma pārsūdzību augstākas instances tiesā tiek pārbaudīts, vai zemākas instances tiesas nolēmums (tā atbilstība materiālajām un procesuālajām tiesību normām) ir bijis tiesisks un pamatots. 

Saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3. panta pirmo daļu sūdzības par tiesnešiem izskata un tiesīgi ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi ir rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs, apgabaltiesas priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs. Ar sūdzību par tiesneša rīcību var vērsties pie jebkuras no šīm amatpersonām. Ierosinātās disciplinārlietas izskata un lēmumu par soda piemērošanu pieņem Tiesnešu disciplinārkolēģija. 

Normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros amatpersonām, kuras ir tiesīgas ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, jāievēro Latvijas Republikas Satversmes 83. pantā, likuma “Par tiesu varu” 1., 10. un 11. pantā nostiprinātais tiesas (tiesnešu) neatkarības princips. 

Līdz ar to amatpersonām, kuras ir tiesīgas ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, minētās funkcijas izpildē nav tiesīgas iejaukties tiesas spriešanā pēc būtības, izvērtēt tiesu (tiesnešu) pieņemtos nolēmumus, atcelt tos vai pārvērtēt to, kā tiesa izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus, analizējusi pierādījumus lietā un motivējusi pieņemto nolēmumu. 

Tiesneša profesionālā darba pārbaudei likumā “Par tiesu varu” ir paredzēta noteikta kārtība – tiesneša profesionālās darbības novērtēšana. Ikviena tiesneša profesionālās darbības novērtēšanu reizi piecos gados veic Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Novērtējot tiesneša profesionālo darbību, kolēģija analizē tiesneša sagatavoto nolēmumu struktūru, tajos ietverto juridisko argumentāciju, materiālo un procesuālo normu piemērošanu, tiesas procesu vadības prasmi, darba organizāciju tiesas lietu izskatīšanas nodrošināšanai u. c. aspektus.