Konkrētais gadījums norāda, ka darba attiecības ar darba devēju jūs izbeidzāt, savstarpēji vienojoties, un šajā gadījumā pēc tiesību normām nevar runāt par “atlaišanu” jeb darba devēja uzteikumu. Savstarpējā vienošanās pēc būtības norāda uz abu pušu labprātīgu gribu, un kā darba attiecību izbeigšanas veidu to regulē Darba likuma 114. pants. Tas ir vienošanās līgums, kurā puses cita starpā vienojas par konkrētu darba attiecību izbeigšanas laiku, kas var būt arī, piemēram, nākamā diena. Tātad, ja tiek slēgts vienošanās līgums, tad darbinieks nav iepriekš jābrīdina, kā tas būtu jādara tad, ja darbu ir uzteicis darba devējs.   

Par darba devēja uzteikumu un ar to saistīto darba attiecību izbeigšanas kārtību lasiet skaidrojumā Darba devēja uzteikums – kad var un kad nevar atlaist no darba. 

Ja darba devējs, izsakot jums piedāvājumu izbeigt darba attiecības vienošanās ceļā, minēja vārdu “bankrots”, kas varētu nozīmēt konkrētā uzņēmuma likvidēšanu, tad viņam bija pienākums darba attiecības izbeigt ar darba devēja uzteikumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 10. punktu: tiek likvidēts darba devējs – juridiskā persona vai personālsabiedrība. Tādā gadījumā uzteikumam ir noteikts termiņš (viens mēnesis), kā arī jums pienāktos atlaišanas pabalsts atbilstoši Darba likuma 112. pantam par uzņēmumā nostrādāto laiku.  

Tomēr darba devējam bija tiesības piedāvāt jums arī vienošanās līguma noslēgšanu. Vienošanās līgums neparedz obligāti izmaksāt atlaišanas pabalstu, bet neatceļ darba devēja pienākumu izmaksāt neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju par visu uzkrāto neizmantotā atvaļinājuma laiku. Dienā, kas bija jūsu pēdējā darba diena, jums bija jāsaņem galīgais aprēķins. 

Jānorāda, ka darba devējs bez darbinieka rakstveida piekrišanas nav tiesīgs veikt ieturējumus no darbinieka darba samaksas. Darba likuma 78. pants paredz, ka: 

(1) Darba devējam ir tiesības ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas to zaudējumu atlīdzību, kas viņam radušies darbinieka prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ. Šāda ieturējuma izdarīšanai nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana. 

(2) Ja darbinieks apstrīd darba devējam radušos zaudējumu atlīdzības prasījuma pamatu vai apmēru, darba devējs var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas. 

Jums var ieteikt vērsties pie darba devēja rakstveidā, nosūtot pieprasījumu par aprēķina pieprasījumu, kā arī pieprasot izmaksāt visas jums pienākošās naudas summas. Pieprasījums jāraksta divos eksemplāros, no kuriem viens paliek pašam darbiniekam, otrs tiek sūtīts darba devējam ierakstītā sūtījumā pa pastu uz uzņēmuma juridisko adresi. Pie sava pieprasījuma eksemplāra darbiniekam jāpievieno “Latvijas pasta” kvītis, kas apliecina pieprasījuma nosūtīšanas faktu darba devējam. 

Ja darba devējs jums neizmaksā pienākošās naudas summas viena mēneša laikā un neizsniedz galīgo aprēķinu, tad jums savu aizskarto tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai saskaņā ar Darba strīdu likumu ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par darba devēja savlaicīgi neizmaksātas darba samaksas piedziņu. Tāpat jums ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā ar iesniegumu, aizpildot veidlapu.