Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Pēc pirmā Kopējās lauksaimniecības politikas gada kopā ar lauksaimnieciskajiem un pārtikas ražotājiem secinājām, ka nepieciešamas steidzamas izmaiņas vairākos atbalsta pasākumos, lai samazinātu dažādu prasību un nosacījumu slogu un palielinātu lauksaimnieku interesi pieteikties plašākam atbalsta klāstam. Panāktās izmaiņas tagad vienkāršos un atvieglos lauku saimniecību un pārtikas ražošanas uzņēmumu pieteikšanos ES atbalstam un tā saņemšanu.”
Grozījumi KLP SP veikti, ņemot vērā izmaiņas ES regulējumā, jo 2024. gada maijā stājās spēkā vienkāršošanas regula, kas paredz svītrot laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (8.1. standarta) prasību, kas noteica pienākumu daļu aramzemes atvēlēt ar ražošanu nesaistītām platībām, tostarp papuvē esošu zemi, tā vietā īstenojot ekoshēmas atbalstu.
Tāpēc Latvijas KLP SP ir atcelta laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarta prasība un iestrādāti nosacījumi jaunai ekoshēmai “Ainavas elementu izveide vai saglabāšana”, kas aptver ar ražošanu nesaistītu platību izveidošanu un uzturēšanu uz aramzemes un jaunu ainavas elementu veidošanu.
Šīs izmaiņas ir piemērojamas no 2025. gada un ZM operatīvi veiks nepieciešamās izmaiņas attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, lai ieviestu KLP SP grozījumus un sāktu to īstenošanu.
Tāpat KLP SP ir precizēti nosacījumi vairākos lauku attīstības pasākumos:
- “Ražas, dzīvnieku, sējumu un stādījumu apdrošināšanas prēmija” ir papildināts ar iespēju daļēji kompensēt lauksaimniekiem apdrošināšanas polišu iegādi apdrošināšanai pret plēsēju radītajiem zaudējumiem;
- “Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai” paredzēts piemērot vienkāršotās izmaksas transporta, t.sk. degvielas, izmaksām atbilstoši vienkāršoto izmaksu metodikai, lai maksimāli mazinātu administratīvo slogu;
- “Darbību īstenošana saskaņā ar vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana” turpmāk lauku teritorijas definējums neattieksies uz vienkāršoto izmaksu “Jauniešu iniciatīva”, bet starpteritoriālās un starpvalstu sadarbības atbalsta saņemšanai pamatojums par darbību īstenošanas teritoriju būs jāsniedz attiecīgajā sadarbības projektā nevis vietējās attīstības stratēģijā.
Savukārt ražotāju organizācijas turpmāk savu darbības programmu ietvaros varēs iekļaut nemateriālās investīcijas – tīmekļa vietnes un digitālie rīki, kā arī pasākumus attiecībā uz pētniecības un eksperimentālām un inovatīvām ražošanas metodēm. Turklāt atbilstīgiem kooperatīviem citos sektoros turpmāk būs iespēja pretendēt uz atbalsta pasākumiem saistībā ar nemateriāliem aktīviem.
KLP SP īstenošanai 2023.–2027. gadam ir paredzēti 2,5 miljardi eiro, kur lielākā finansējuma daļa jeb 1,714 miljardi eiro paredzēti tiešajiem maksājumiem. Lauku attīstības pasākumiem ir paredzēts 0,791 miljards eiro, bet tirgus kopējās organizācijas atbalsta pasākumiem – 10,1 miljoni eiro.
