AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver: “Lai gan pagājušajā gadā situācija starptautiskajos koksnes tirgos, kuros tiek realizēta Latvijā audzētas un pārstrādātas koksnes produkcija, bija sarežģīta, LVM ieņēmumi 2024. gadā sasniedza 598,8 miljonus eiro, no kuriem 563,9 miljonus eiro jeb 94 % veido ieņēmumi no koksnes produktu – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas – pārdošanas. AS “Latvijas valsts meži” 2024. gadu noslēdza ar 150,1 miljona eiro peļņu pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas.”
Ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās koksnes produkcijas eksporta tirgos (būvniecības, mēbeļu, transporta u. c. nozarēs) atspoguļojas arī zemākos apaļkoksnes cenu līmeņos. Vidējās realizācijas cenas no rekorda līmeņiem ir samazinājušās kā Latvijā, tā arī Baltijas kaimiņos. Arī kurināmās koksnes cenu līmeņi mazinājušies galvenokārt silto laika apstākļu, salīdzinoši zemāku fosilo energoresursu izmaksu un pietiekamas kurināmās koksnes resursu pieejamības dēļ.
Rekordlielas atjaunoto mežu platības
2024. gadā valsts meži atjaunoti un ieaudzēti 20 tūkstošos hektāru, kas ir vēsturiski lielākais uzņēmuma 25 gadu darbības laikā meža atjaunošanas un ieaudzēšanas apjoms un kas ir par 6 % vairāk nekā 2023. gadā. Pērn uzņēmuma platībās tika izmēģināta meža stādīšanas mašīna “PlantMax”, lai nākotnē risinātu darbaspēka trūkuma problēmu meža stādīšanas sezonā un pieaugošās mežkopības darbu pakalpojumu izmaksas.
Kopumā 2024. gadā attīstībā ieguldīts 71,1 miljons eiro, no kuriem vairāk nekā puse jeb 42,2 miljoni eiro investēti meža infrastruktūrā: meža ceļu un tiltu būvniecībā, meža meliorācijas sistēmu atjaunošanā un koka vairogu brauktuvju izveidē, nodrošinot piekļuvi dažādiem saimnieciskajai darbībai un sabiedrībai nozīmīgiem meža nogabaliem.
Paplašināta dronu flote – augstākai efektivitātei
Izmantojot attālās izpētes iespējas, LVM mežsaimniecības darbos arvien plašāk pielieto dronus: meža apsaimniekošanas plānošanā, uzņēmuma apsaimniekošanā esošo mežu, ceļu un meliorācijas sistēmu uzraudzībā, derīgo izrakteņu apsaimniekošanā u. c. Ik gadu investējot dronu flotes attīstībā, uzņēmuma rīcībā šobrīd ir vairāk nekā 170 bezpilota gaisakuģu, kas ļauj ievērojami kāpināt uzņēmuma darbības efektivitāti.
2024. gadā LVM saņēma Latvijā pirmo bezpilota gaisakuģu Ekspluatācijas atļauju.
Būvniecībā plaši izmantota koksne
Pērn pavasarī tika atklāts Mežvidu kokaudzētavas stādu šķirošanas un apstrādes komplekss, kura būvniecība tika pabeigta 2023. gada decembrī. Kompleksa būvniecībā plaši izmantota koksne, tostarp īpaši liela laiduma līmētās koka konstrukcijas. Tāpat 2024. gada rudenī ekspluatācijā tika nodots jaunais LVM klientu centrs Rietumvidzemes reģionā – vēl viens koksnes būvniecības piemērs.
Lielāks realizēto minerālo materiālu apjoms
2024. gadā 4,0 miljonus eiro veidoja ieņēmumi no minerālo materiālu un to maisījumu tirdzniecības ārējiem klientiem. Kopumā realizēts 1302,1 tūkstotis kubikmetru minerālo materiālu un to maisījumu, kas ir par 492,4 tūkstošiem kubikmetru jeb 61 % vairāk nekā 2023. gadā. Daļa LVM saražoto minerālmateriālu izmantoti sabiedrībai nozīmīgos būvobjektos, piemēram, valsts reģionālo autoceļu būvniecībā. Pērn noslēdzies apjomīgs nomas maksas pārskatīšanas process zemes nomas līgumiem kūdras ieguvei.
Ieviestas jaunas tehnoloģijas stādu apstrādei
2024. gadā kopumā pircējiem LVM piegādāja 52,77 miljonus meža koku stādu (53,57 miljoni stādu 2023. gadā). No kopējā apjoma ārējiem klientiem pārdots 23,91 miljons, tostarp eksportēti 6,89 miljoni stādu. Pagājušajā gadā tika piedzīvotas vēsturiski spēcīgākās postošās salnas, kas ietekmēja arī stādu augšanas apstākļus un līdz ar to – realizēto apjomu.
Strenču kokaudzētavā uzstādīta otra uzņēmuma smilts-līmes stādu alternatīvās apstrādes līnija, kas ļauj apstrādāt stādus ar videi draudzīgāku tehnoloģiju, salīdzinot ar ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem. Pērn, pārvērtējot ilgtermiņa plānus, pieņemts lēmums par dekoratīvo stādu ražošanas nozares slēgšanu.
ES nozīmes biotopu atjaunošana
2024. gadā uzņēmumā noritēja darbs pie trīs vides projektiem. Lai uzlabotu virszemes ūdeņu kvalitāti riska ūdensobjektos Latvijā, LVM piedalās LIFE programmas integrētā projektā “LIFE GoodWater IP”. Pērn Toras upes krastos paveikti projektā plānotie zaļās un zilās infrastruktūras darbi: izrakti četri sedimentācijas dīķi un aptuveni četru hektāru platībā iestādīti vairāk nekā 7 tūkstoši lapu koku stādi. Tāpat paveikti arī plānotās demonstrāciju teritorijas izveides darbi: upes šķērsošanai uzstādītas koka laipas un atpūtas brīdim – koka soliņš.
Aktīvi darbi turpinājušies arī “LIFE-IP LatViaNature” projektā. Pabeigti invazīvās krokainās rozes Rosa rugosa izskaušanas metožu testēšanas darbi dabas liegumā “Ziemupe”, kā arī turpinājušies plānotie Eiropas Savienības (ES) nozīmes meža biotopu kvalitātes uzlabošanas darbi dabas liegumā “Grebļukalns”, dabas parkā “Engures ezers”, kā arī Zvirgzdes iekšzemes kāpās.
Tāpat saskaņā ar plānoto veikti iepriekš ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta ietvaros LVM atjaunoto ES nozīmes biotopu platību un sugu dzīvotņu uzturēšanas darbi.
2024. gadā sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi uzsākts jauns projekts – “Purvu ekosistēmu atjaunošana ĪADT”. Projekta mērķis ir veicināt ES nozīmes biotopu atjaunošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās bioloģiskās daudzveidības veicināšanai un ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanai. Projekta laikā purvu ekosistēmu atjaunošana tiks veikta vismaz 1500 hektāru platībā.
Ik gadu LVM darbinieki uzņēmuma apsaimniekotajā teritorijā apzina jaunas aizsargājamo sugu atradnes, aizsargājamo putnu ligzdošanas un riestošanas vietas, dažādus ES nozīmes biotopus.
Veicot ikgadējo putnu monitoringu, vides eksperti 2024. gadā atrada 459 jaunas ligzdas, no kurām 19 ligzdo jūras ērglis. Pēdējo 30 gadu laikā novērojams būtisks šīs sugas populācijas pieaugums, jo 20. gs. 80. gados visā Latvijas teritorijā ligzdoja tikai līdz pieciem jūras ērgļiem.
Atjaunotas un labiekārtotas bezmaksas atpūtas vietas dabā
Valsts mežos 2024. gadā atjaunotas 153 no vairāk nekā 300 bezmaksas tūrisma un atpūtas vietām – mainīti soli un galdi, atjaunotas nojumes, kāpnes, laipas, uzstādītas jaunas skatu platformas, tostarp pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, un veikti daudzi citi labiekārtošanas darbi, kas ļauj nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem daudzveidīgas atpūtas iespējas dabā. Paveiktie atjaunošanas darbi ir līdz šim uzņēmuma vēsturē lielākais viena gada laikā veiktais rekreācijas objektu uzturēšanas darbu apjoms.
Iedzīvotāji arvien vairāk dodas dabā un izmanto LVM nodrošinātās atpūtas iespējas – 2024. gadā sasniegts pēdējo gadu augstākais rādītājs – LVM bezmaksas atpūtas vietas savos pastaigu maršrutos iekļāvuši 435 tūkst. apmeklētāju.
Jau septīto gadu LVM izdevies saglabāt līderpozīcijas kā Latvijas zaļākajam zīmolam, kā arī ierindoties 2. vietā starp Latvijas cilvēcīgākajiem zīmoliem.
2024. gadā “Brand Capital” Baltijas pētījumā LVM tika novērtēts kā zaļākais zīmols Latvijā, ļaujot uzņēmumam jau septīto gadu saglabāt līderpozīcijas kā Latvijas zaļākajam zīmolam, kā arī ierindoties 2. vietā starp Latvijas cilvēcīgākajiem zīmoliem.
