Medību infrastruktūra ietver medību torņus, dzīvnieku barotavas, tiltiņus, laipas, šaušanas stidziņas, kā arī piebarošanas laukumus – elementus, kas uzlabo medību drošību un efektivitāti, taču prasa atbildīgu apsaimniekošanu. Ierīkojot vai uzturot infrastruktūru, jāievēro darba aizsardzības prasības un noteikumi vides piesārņojuma novēršanai. Īpaši svarīgi ievērot nosacījumus, kas attiecas uz torņu izvietošanu.
LVM meža aizsardzības daļas vadītājs Edijs Leišavnieks skaidro:
“Sakārtota un droša vide Latvijas valsts mežu teritorijā ir būtiska gan medniekiem, gan atpūtniekiem, tāpēc atgādinām par nepieciešamību ne tikai ierīkot kvalitatīvu medību infrastruktūru, bet arī rūpēties par tās uzturēšanu un nokalpojošās infrastruktūras atbildīgu demontāžu”.
LVM darbinieki ir veikuši iepriekš ierīkotās medību infrastruktūras tehnisko novērtējumu, pārbaudot dabā vairāk nekā 3000 medību torņu, platībās, kurās medību tiesības pieder LVM.
Medību infrastruktūras uzturēšanas prasības
Augošos kokos aizliegts dzīt naglas, bojāt stumbrus vai masveidā atzarot koku vainagu. Augošie koki drīkst kalpot tikai kā balsts, nodrošinot konstrukcijas stabilitāti.
Kad medību torņi vairs netiek izmantoti, tie obligāti jādemontē, izņemot metāla elementus un sazāģējot konstrukciju gabalos, kuri izkliedējami apkārtējā mežaudzē vai izvedami no meža, nevis atstājot turpat mežā nogāztus.
Barotavas aizliegts ierīkot tuvāk par 100 metriem no jaunaudzēm, kā arī uz ceļiem, grāvjos un stigās. Tāpat stigu izmantošanai torņu izvietošanā ir stingri sezonāli un tehniski ierobežojumi.
LVM tīmekļvietnē ir pieejama informācija par LVM izstrādātiem medību infrastruktūras ierīkošanas nosacījumiem. LVM aicina medību tiesību nomniekus izvērtēt esošos objektus un nodrošināt to atbilstību prasībām.
Nokalpojusī medību infrastruktūra ir atbildīgi jādemontē un jāizved no meža
Neskatoties uz to, ka 2025./2026. gada medību sezonā nomedīti 30 384 staltbrieži, kas ir līdz šim lielākais nomedīto īpatņu skaits vienā medību sezonā, pieļaujamā nomedīšanas apjoma izpilde jau vairākus gadus pēc kārtas nesasniedz 90 % līmeni, tādējādi ietekmējot apsaimniekošanā esošās jaunaudzes. Arī LVM provizoriskie dati liecina, ka 2026. gada pirmajos četros mēnešos briežu dzimtas dzīvnieku bojājumi fiksēti ievērojami lielākās platībās nekā 2025. gada attiecīgajā periodā.
Ilgtermiņā, lai veicinātu efektīvu sadarbību starp medniekiem un medību tiesību īpašniekiem, un kopīgi samazinātu savvaļā dzīvojošo dzīvnieku radītos postījumus lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, 2025. gada jūnijā tika noslēgts sadarbības memorands, ko parakstīja Zemkopības ministrija, AS “Latvijas valsts meži” , biedrības “Latvijas Mednieku asociācija”, “Latvijas Mednieku savienība”, “Latgales mednieku un makšķernieku biedrība”, “Latvijas Meža īpašnieku biedrība”, “Zemnieku saeima”, “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” un “Mazjūras zvejnieki”.
