Atbilstoši Krimināllikuma 1. panta pirmajai daļai pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. 

Krimināllikuma 157. pantā paredzēta kriminālatbildība par neslavas celšanu, savukārt Krimināllikuma 231. pantā paredzēta kriminālatbildības par huligānismu. Apsaukāšanās, lamāšanās uz otru personu necenzētiem vārdiem, visticamāk, nebūs atzīstama par tādu darbību, par kuru iestājas kriminālatbildība. Protams, lai precīzāk varētu sniegt atbildi uz šo jautājumu, būtu detalizētāk jāiepazīstas ar visiem apstākļiem un iesniegumu, ja tāds vispār tiks iesniegts.  

Par necenzētu lamāšanos jūs varētu saukt pie administratīvās atbildības saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. panta pirmo daļu, kas noteic, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz tūkstoš naudas soda vienībām. Viena naudas soda vienība ir 5 EUR.  

Vienlaikus jāņem vērā, ka par aprakstīto situāciju nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nav zināmi objektīvi situācijas apstākļi.  

Tāpat ņemams vērā, ka administratīvā pārkāpuma – sīkā huligānisma – subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms attiecībā uz darbībām. Proti, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības par sīko huligānismu, kas izpaudies kā lamāšanās ar necenzētiem vārdiem, ir jākonstatē, ka persona ir vēlējusies izteikt necenzētus vārdus, taču nav nepieciešams konstatēt personas mērķi ar necenzētajiem vārdiem traucēt sabiedrisko mieru un kārtību. Vērtējot administratīvās atbildības piemērošanu par necenzētu vārdu lietošanu, ir jākonstatē, kādus vārdus persona ir lietojusi un vai tie atzīstami par necenzētiem vārdiem. Proti, ir jānoskaidro, kādi vārdi, par kuru lietošanu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, ir tikuši lietoti, un jāsniedz vērtējums, vai tie atzīstami par necenzētiem. “Necenzēts vārds” ir vārds (arī izteiciens), ko persona lieto nepieklājīgā, rupjā, lietošanai sabiedriskās vietās nepieņemamā nozīmē, kādu nepamatoti vai ļauni nozākājot, t. i., izsmejot, nievīgi nopeļot. Huligāniskās darbības var notikt ne tikai sabiedriskā vietā (uz ielas, kafejnīcā, veikalā, mājas kāpņutelpā), bet arī dzīvoklī vai personiskajā mājā. Tādējādi tiesību normas tekstā lietotais jēdziens “sabiedriska vieta” ir tulkojams nevis autonomi, bet gan kopsakarā ar sekām, kurām ir jāiestājas, lai varētu konstatēt sīkā huligānisma kā administratīvā pārkāpuma sastāvu, proti, vai ar tām ir traucēts sabiedriskais miers un kārtība (skatīt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 25. aprīļa spriedumu lietā Nr. SKA – 157/2007).