DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

Latvijas Zinātnes padome aicina ikvienu piedzīvot zinātni festivālā “Mērsraga ābols”

Publicitātes attēls.

15. augustā no plkst. 11.00 līdz 18.00 festivālā “Mērsraga ābols” Latvijas Zinātnes padome (LZP) aicina ikvienu apmeklēt “Zinātnes burbuli” vietu, kur bērni, jaunieši un pieaugušie varēs satikt zinātniekus, piedalīties eksperimentos un interaktīvās aktivitātēs un uzzināt, kā zinātne palīdz risināt sabiedrībai nozīmīgus izaicinājumus.

Zinātnes festivāls “Mērsraga ābols” šogad notiek pirmo reizi. Simboliski arī daudzi pētnieki, kurus apmeklētāji sastaps “Zinātnes burbulī”, ir sava zinātniskā ceļa sākumā jaunie zinātnieki, kuri ar zinātkāri un neatlaidību meklē atbildes uz jautājumiem, kas nākotnē var kļūt par nozīmīgiem atklājumiem.

“Zinātnes burbulī” varēs iepazīt pētniekus, kuri īsteno projektus LZP administrētajā programmā “Pēcdoktorantūras pētījumi”, kā arī ŠveicesLatvijas sadarbības programmas “Lietišķā pētniecība” projektā LACISE. Pētījumu tēmas aptver plašu loku no mākslīgā intelekta, mašīnmācīšanās un jauniem materiāliem līdz pārtikas drošībai, veselībai, ilgtspējīgai pārtikas ražošanai, mežsaimniecībai un enerģētikai.

Zinātne, ko drīkst izmēģināt!

No plkst. 11.00 līdz 18.00 apmeklētāji varēs iepazīt programmēšanas valodu KatLang, kas īpaši veidota matemātikas un fizikas uzdevumu aprakstīšanai un risināšanai. Būs iespēja uzzināt arī, kā mašīnmācīšanās un datu analīzes rīki palīdz zinātniekiem prognozēt materiālu īpašības un novecošanos. Ikviens varēs pētīt gaismas spektrus un darboties ar spektrometru, pārbaudīt savas maņas pārtikas atpazīšanā, iepazīt mikroorganismu un probiotiku pasauli, kā arī praktiski uzzināt vairāk par pārtikas drošību un riska novērtēšanu.

Apmeklētāji varēs iepazīt arī sensoru tehnoloģijas, kas palīdz samazināt mežizstrādes ietekmi uz augsni, bet degustācijās būs iespējams nogaršot inovatīvus pārtikas produktus un uzzināt, kā augļu un ogu pārstrādes blakusproduktiem iespējams piešķirt jaunu vērtību.

No plkst. 14.00 līdz 18.00 “Zinātnes burbulī” darbosies arī ŠveicesLatvijas sadarbības programmas “Lietišķā pētniecība” projekta LACISE “Enerģijas laboratorija”. Tajā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētnieki aicinās praktiski iepazīt bateriju darbības principus un ūdeņraža izmantošanas iespējas nākotnes enerģētikā.

Aktivitātē “Uzlādē savu bateriju” būs iespēja izveidot strādājošu bateriju un noskaidrot, kā rodas elektrība un kā enerģija tiek uzkrāta un izmantota. Savukārt aktivitātē “Ūdeņraža burvība” būs iespēja vērot ūdeņraža sadegšanu, uzzināt, kā to iespējams iegūt no alumīniju saturošiem atkritumiem un kā ūdeņradi var pārvērst elektrībā un siltumā.

Festivālā būs apskatāma arī #ZinātneLatvijai ceļojošā izstāde, kas iepazīstina ar 12 Latvijas zinātniekiem un zinātniecēm, kuru darbs stiprina Latvijas zinātnes izcilību un starptautisko atpazīstamību. Izstāde veidota kā daļa no Izglītības un zinātnes ministrijas zinātnes komunikācijas iniciatīvas.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI