Jebkura ekspluatācijā nodota dzīvojamā vai nedzīvojamā telpa, telpu grupa vai ēka pēc būtības var kļūt par īres vai nomas līguma priekšmetu. Turklāt līgumā puses var vienoties par īslaicīgām līguma attiecībām (piemēram, uz vienu vai dažām dienām) vai, gluži pretēji, īres vai nomas priekšmetu nodot lietošanā uz ilgstošu laika periodu, arī gadiem ilgi. 

Vienlaikus jāvērš jūsu uzmanība, ka termini “īre” un “noma” ir radniecīgi, taču nevar tikt uzskatīti par sinonīmiem. Saskaņā ar Civillikuma 2112. pantu līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums ir īre. Praktisks piemērs būtu nedzīvojamo telpu nodošana nomā veikala ierīkošanai. Šādā gadījumā no darījuma satura izriet, ka telpu lietošana nepārprotami būs saistīta ar augļu ievākšanu, tātad slēdzams būs tieši nomas līgums. Savukārt attiecībā uz dzīvojamām telpām, ja to lietošanas mērķis ir dzīvošana, būs slēdzams īres līgums, jo telpu lietošana nebūs saistīta ar augļu iegūšanu. 

Jums nav tiesību aprakstā norādīto nedzīvojamo telpu grupu nodot dzīvošanai. Jau no paša termina “nedzīvojamās telpas” nepārprotami izriet, ka telpas nav paredzētas dzīvošanai. Šo apgalvojumu apstiprina arī likums. Proti, Dzīvojamo telpu īres likuma 3. pants noteic, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu. Šī likuma 4. pants plašāk apraksta dzīvojamās telpas īres līguma priekšmetu, paskaidrojot, ka tas ir dzīvoklis (dzīvojamā māja), kurā ir vismaz viena dzīvojamā telpa, kā arī palīgtelpas: virtuve vai virtuves niša un sanitārtehniskā telpa. Dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets var būt arī atsevišķa dzīvojamā telpa, ja dzīvoklī nav palīgtelpu, vai arī dzīvojamā telpa dzīvoklī, ja tā nav caurstaigājama.