FOTO: Freepik.
14. novembrī Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā skatīs likumprojektu, kas paredz ieviest administratīvo atbildību par seksuālu uzmākšanos. Turpmāk par šādu nodarījumu varētu piemērot naudas sodu līdz 700 eiro.
Lai nostiprinātu administratīvo atbildību par seksuālu uzmākšanos, likumprojekts “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” paredz papildināt likumu ar 11.2 pantu šādā redakcijā:
Par seksuālu uzmākšanos, tas ir, personai nevēlamu seksuāla rakstura fizisku, mutvārdu vai rakstveida darbību, kas vērsta uz personas cieņas aizskaršanu un kas nostādījusi to iebiedējošos, naidīgos, pazemojošos, degradējošos vai aizskarošos apstākļos, piemēro naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
Savukārt, papildinot likuma 30. panta otro daļu ar norādi par 11.2 pantu, noteikta Valsts policijas kompetence administratīvā pārkāpuma procesā par seksuālu uzmākšanos.
Likuma grozījumus Saeimā iesniedza deputātes Mairita Lūse, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Zane Skujiņa-Rubene un Anita Brakovska.
Savukārt 11.2 panta redakcija, kas nodota Saeimai izskatīšanā trešajā lasījumā, atbilst Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajam priekšlikumam, kurš tika iesniegts par likumprojektu atbildīgajai Juridiskajai komisijai pirms likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka grozījumi izstrādāti, reaģējot uz sabiedrībā izskanējušajiem gadījumiem, kad cietušie dažādās ikdienas situācijās piedzīvojuši seksuālu uzmākšanos, taču Latvijas normatīvie akti neparedz konkrētu atbildību par šādu aizskarošu un pazemojošu rīcību.
Pienākumu apkarot seksuālas uzmākšanās gadījumus Latvijai uzliek arī starptautiskie normatīvie akti, kā, piemēram:
Grozījumu anotācijā norādīts, ka ar seksuālu uzmākšanos šajā likumprojektā tiek saprasts (piemēram, bet ne tikai):
Kā jau tika norādīts, trešajam lasījumam nodoto grozījumu 11.2 panta redakciju izstrādāja TM.
TM Juridiskajai komisijai iesniegtajā priekšlikumā paskaidro, ka panta redakcija izstrādāta, ņemot vērā Konvencijas 40. pantā un Direktīvas 2006/54/EK 2. panta d) apakšpunktā iekļautās definīcijas.
|
Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu 40. pants Dalībvalstis pieņem normatīvos aktus vai veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka krimināli vai citādi juridiski tiktu sodīta jebkāda nevēlama verbāla, neverbāla vai fiziska seksuālā uzvedība, kuras mērķis vai sekas ir cilvēka cieņas aizskaršana, īpaši tad, ja tiek radīta iebiedējoša, naidīga, pazemojoša, apkaunojoša vai uzbrūkoša vide. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos 2. pants d) apakšpunkts “Seksuāla uzmākšanās”: ja notiek jebkāda veida nevēlama vārdiska, nevārdiska vai fiziska seksuāla rakstura rīcība, kuras mērķis vai sekas ir kādas personas cieņas aizskaršana, jo īpaši, ja tā rada iebiedējošu, naidīgu, degradējošu, pazemojošu vai aizskarošu vidi. |
Vienlaikus TM norāda, ka pantā nav iespējams ietvert visas darbības, kas identificējamas kā seksuāla uzmākšanās, tāpēc ir svarīgi vērtēt kontekstu, kādā tās veiktas.
Noteikts, ka jebkuram no šiem uzvedības veidiem jābūt nevēlamam cietušajam, tas nozīmē – vardarbības izdarītāja uzspiestam.
“No cietušā gribas ir atkarīgs, vai veiktās darbības ir vai nav vēlamas. Ja persona ir piekritusi minētajām darbībām, proti, tai pret tām nav iebildumu, tad nav arī saskatāms pārkāpums,” paskaidro TM.
Tāpat jākonstatē, ka iepriekšminēto darbību mērķis ir cietušā cieņas aizskaršana. Tas izpaustos gadījumos, ja attiecīgā rīcība rada iebiedējošu, naidīgu, pazemojošu, degradējošu vai aizskarošu vidi.
TM paskaidro, ka tas, vai attiecīgās darbības aizskar personas cieņu vai, piemēram, rada iebiedējošu vai aizskarošu vidi, ir atkarīgs no cietušās personas perspektīvas un uztveres, kā arī no tā, vai cietušā reakcija ir pamatota un objektīva, vērtējot visus faktiskos apstākļus.
Ņemot vērā minēto, personas veiktās seksuālās darbības raksturs ir jāuztver kā nolūks atstāt negatīvu ietekmi uz cilvēku dzīvi, to pakļaujot nevēlamiem un negatīviem apstākļiem. Šie apstākļi veido vidi, kurā cietušais var justies izolēts, neaizsargāts, pazemots, un tie norāda, kā seksuālā uzmākšanās var ietekmēt cietušo, radot emocionālas vai psiholoģiskas sekas, piemēram, bailes, naidu, pazemojumu vai aizvainojumu, kā arī pastāvīgu spriedzi un trauksmi, kas var ietekmēt cietušā pašcieņu un izraisīt sajūtu, ka viņš nav cienīts kā indivīds.
Savukārt, ja netiek konstatēts minēto pazīmju kopums, bet gan atsevišķi elementi, lai arī tie kopumā nav vēlami un pieļaujami, tiem nevajadzētu radīt personai nelabvēlīgas sekas, norāda TM.
“Ja persona uzskata, ka viņai ir radīts kaitējums otras personas seksuāla rakstura darbības dēļ, tad par to jāziņo policijai, kas izvērtēs, vai ir pamats ierosināt lietu un piemērot administratīvo sodu,” 13. novembrī notikušajā preses konferencē skaidroja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Ziņojot par nodarījumu, būtiskas būs liecinieku liecības, videoieraksti un citi pierādījumi, kas varēs apstiprināt notikušo.
Vienlaikus, kā norādīja A. Judins, ne visās situācijās sagaidāms, ka persona varēs pierādīt notikušo. Šādā gadījumā policija visdrīzāk būs spiesta secināt, ka nav iegūts pietiekami daudz pierādījumu, lai personu sauktu pie atbildības.
“Domāju, ka policijai neklāsies viegli. Būs gadījumi, kad abas puses – gan cietušais, gan apsūdzētais – rakstīs sūdzības. Viens par to, ka viņu nepamatoti sauc pie atbildības, bet otrs – par to, ka policija nesauc it kā vainīgo pie atbildības. Šeit ļoti liela nozīme būs policijas izpratnei un spējai pareizi piemērot likumu,” sacīja A. Judins.
Paredzams, ka administratīvā atbildība par seksuālu uzmākšanos stāsies spēkā šī gada beigās vai nākamā gada sākumā.
Jāņem vērā – Administratīvās atbildības likums noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt ne vēlāk kā viena gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.
“Noilgums attieksies arī uz seksuālas uzmākšanās pārkāpumu. Šis nebūs gadījums, kad varēs atnākt ar sūdzību par uzmākšanos, kas piedzīvota pirms 20 gadiem,” piebilda A. Judins.
TM iesniegtajā priekšlikumā Juridiskajai komisijai norādīja uz nepieciešamību atsevišķos gadījumos par seksuālu uzmākšanos paredzēt kriminālatbildību.
Tādējādi TM rosināja papildināt Krimināllikumu ar jaunu pantu, kas noteiktu, ka par seksuālu uzmākšanos, tas ir, seksuāla rakstura fizisku, mutvārdu vai rakstveida darbību, kas vērsta uz personas cieņas aizskaršanu un kas nostādījusi personu iebiedējošos, naidīgos, pazemojošos, degradējošos vai aizskarošos apstākļos, ja tas izdarīts pret cietušā gribu, izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar naudas sodu.
Juridiskās komisijas sēdē arī biedrības “Centrs Marta” politikas koordinatore Beata Jonite piekrita, ka visa seksuālā uzmākšanās nav vienlīdzīga un neatstāj vienādu ietekmi uz cietušo personu, tāpēc atsevišķos gadījumos būtu nosakāma kriminālatbildība.
Savukārt Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas jurists konsultants Uldis Zemzars norādīja, ka Ģenerālprokuratūra jau iepriekš ir iebildusi pret minētā nodarījuma kriminalizāciju, uzsverot, ka sankcijām ir jābūt noteiktām administratīvās atbildības līmenī. Arī Stambulas konvencija, kā norādīja U. Zemzars, neparedz obligātu minētā nodarījuma kriminalizāciju. Tāpat U. Zemzars vērsa uzmanību uz to, ka, vērtējot to, kā vardarbības izdarītājs izmantojis savu “autoritāti un citādu ietekmi uz cietušo”, varētu rasties normu konkurence ar Krimināllikuma 160. pantu, kas nebūtu pieļaujams.
Juridiskās komisijas sēdes dalībnieki diskusiju par kriminālatbildību neturpināja, taču pieļāva, ka pie šī jautājuma vēl varētu atgriezties.
