Ministru kabineta noteikumu Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” (turpmāk – MK 416) 16.1.4. apakšpunktā noteikts, ka pedagogs nodrošina skolēnam papildu iespējas demonstrēt sniegumu, ja pedagogam nav bijusi iespēja objektīvi novērtēt skolēna sniegumu attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem vai ja mācību gada noslēgumā vērtējums izšķiras vienas balles robežās, vai skolēns izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu.  

Jāpievērš uzmanība tam, ka minētā norma attiecas tikai uz summatīvajiem vērtējumiem, t. i., tādiem, kurus organizē mācīšanās posma (temata, kursa, izglītības pakāpes) noslēgumā, lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu. Summatīvā vērtēšana ir vienīgais vērtēšanas veids, kad tiek vērtēts ar atzīmēm. Savukārt formatīvā vērtēšana, kā tā raksturota minēto noteikumu 17.1. punktā, ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu attiecībā pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem. Ar formatīvo vērtējumu var prognozēt iespējamo rezultātu pārbaudes darbā, bet formatīvie vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus.  

LV portāls jau ir skaidrojis, ko Izglītības ministrija ir gribējusi panākt, ierobežojot iespējas labot pārbaudes darbā saņemtos vērtējumus. Ar šo publikāciju varat iepazīties šeit. Izglītības iestādes jau novērojušas progresu gan izglītojamo, gan pedagogu mācību darbā, samazinājusies arī pārslodze atkārtoti veicamo uzdevumu dēļ. Kā liecina izglītības iestāžu pieredze, samazinājies izglītojamo kavējumu skaits dienās, kad ir pārbaudes darbi. 

Vienlaikus jāpiebilst, ka gan izglītojamiem, gan izglītojamo vecākiem bieži vien nav pietiekami skaidra jaunā vērtēšanas sistēma, tostarp izglītojamie, iespējams, ne vienmēr atšķir viņu mācību sasniegumu vērtējumam svarīgos summatīvos vērtējumus no formatīvajiem vērtējumiem, kuru īpatsvars ir daudz lielāks. 

Diemžēl ir gadījumi, kad vieglāk saslimušie izglītojamie tomēr izvēlas apmeklēt skolu. Līdz šim visdrīzāk nav izvērtēts, kā un cik lielā mērā iespēju ierobežošana atkārtoti kārtot pārbaudes darbus korelē ar izglītības iestādes apmeklēšanu slimības laikā. Kā liecina informācija Ministru kabineta Tiesību aktu projektu portālā, Veselības ministrija nav iesniegusi savu atzinumu par MK 416 grozījumu projektu, ar kuru tika mainītas IV sadaļas “Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi un iegūtās izglītības vērtēšanas kārtība” normas. Tātad Veselības ministrija nav saskatījusi grozāmo normu ietekmi uz tās kompetencē esošajiem jautājumiem.  

Var ieteikt izglītojamo vecākiem kopīgi ar bērnu, vajadzības gadījumā piesaistot ģimenes ārstu, pārrunāt konkrētās prioritātes konkrētajā laika periodā un vienoties, vai svarīgāka ir izglītības iestādes apmeklēšana, neraugoties uz veselības stāvokli, vai arī veselība, tostarp skolas biedru pasargāšana no saslimšanas. Vīrusu infekcijas gadījumā, protams, vēlamāka būtu atveseļošanās mājas apstākļos. 

Tāpat var ieteikt pārrunāt ar izglītības iestādes vadību iespējamos grozījumus iekšējā normatīvajā aktā, kas nosaka vērtēšanas kārtību, jo īpaši attiecībā uz izglītojamiem, kuri objektīvu iemeslu (piemēram, slimības dēļ) nav varējuši kārtot pārbaudījumu tam paredzētajā laikā. MK 416 20. punktā noteikts, ka izglītības iestāde patstāvīgi izstrādā vērtēšanas kārtību atbilstoši šo noteikumu 16. punktā minētajiem vērtēšanas pamatprincipiem un šo noteikumu 17. punktā minētajiem vērtēšanas veidiem.