Labdien! Man pieder dzīvoklis divu dzīvokļu mājā. Otra dzīvokļa īpašniekam īpašumā ir visa zeme zem mājas. Mums ir noslēgts privāts zemes lietošanas līgums, kas nosaka manā lietojumā esošās zemes platību, robežas un lietošanas maksu. Ievēroju visus līgumā atrunātos punktus. Mūsu starpā ir konflikts. Kaimiņš draud likvidēt visus krūmus un kokus, ko 60 gadu laikā mana ģimene ir stādījusi un kopusi. Līgumā kaimiņš ir apņēmies to nedarīt. Kad līgums beigsies un sāks darboties likums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kādas būs manas iespējas iegūt kompensāciju par nopostītajiem apstādījumiem? Pieminu šo likumu, jo zeme savulaik ir atdota tās likumīgajiem mantiniekiem un vēlāk kaimiņa dzīvokli no iepriekšējiem īpašniekiem nopirka zemes mantinieks. Pašreizējais dzīvokļa un zemes īpašnieks, ar ko ir konflikts, iegādājās šo īpašumu pirms gada.
Kā jau jūs aprakstā norādāt – beidzoties jūsu un zemes īpašnieka starpā noslēgtajam līgumam, turpmākās zemes lietošanas tiesības tiks regulētas tikai uz normatīvo tiesību aktu pamata. Zemes lietošanas tiesības vispārēji regulē likums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk saīsinājumā – Likums par Civillikuma daļu piemērošanu).
Saskaņā ar Likumu par Civillikuma daļu piemērošanu būves īpašniekam attiecībā pret lietošanā piešķirto zemi ir gan tiesības, gan pienākumi. Tostarp likuma 40. pants noteic, ka būves īpašniekam ir pienākums rūpēties par lietošanā esošo zemi kā krietnam un rūpīgam saimniekam un atbildēt par lietošanā esošās zemes uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pants paredz būves īpašniekam arī būtiskas tiesības, tostarp uz lietošanā esošās zemes bez zemes īpašnieka piekrišanas pat būvēt palīgēkas un inženierbūves, kas nepieciešamas būves ekspluatācijai, kā arī ceļus, laukumus un ārtelpas elementus. Analoģiskās normas, kas regulē nomas attiecības, aizliedz iznomātājam traucēt nomniekam lietot nomas priekšmetu un ievākt no tā augļus (skat. Civillikuma 2131. pantu). Tas liek secināt, ka zemes īpašniekam nav tiesību traucēt jums kā būves (daļas) īpašniekam lietot jūsu lietošanā esošo zemi, tajā skaitā, piemēram, uzsākt koku un krūmu iznīcināšanu. Ja zemes īpašnieks šādi rīkotos, tad jums būtu pamats apsvērt zaudējumu piedziņas prasības vēršanu pret zemes īpašnieku.
Papildus minētajam vienlaikus jāvērš jūsu uzmanība uz to, ka, izbeidzoties pašreizējam līgumam, jums ar zemes īpašnieku būs jārisina jautājums par jūsu lietošanā esošās zemes turpmāko apjomu. Likuma par Civillikuma daļu piemērošanu 38. pants noteic, ka būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz tādu zemes platību, ciktāl tā nepieciešama īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Ja par zemes platību jums ar zemes īpašnieku radīsies strīds, tad jautājums būs jārisina tiesas ceļā. Jāpiebilst, ka zemes īpašnieks būs tiesīgs brīvi rīkoties ar to zemes platību, kas nebūs nodota jūsu lietošanā. Zemes īpašnieks šajā zemes daļa tostarp būs tiesīgs brīvi izrakt krūmus, cirst kokus u. tml. izmantot savas īpašnieka tiesības.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
