Noskaidrot, vai un kādas ir jūsu parādsaistības, varat Latvijas Bankas uzturētajā Kredītu reģistrā, autorizējoties ar kādu no piedāvātajām personas identitāti apliecinošajām iespējām.  

Iemesli, kādēļ kredīta piedziņa nav nodota tiesai, var būt dažādi. Piemēram, kredīts ir vairākkārtēji cedēts, vai jūsu deklarētā adrese nesakrīt ar faktisko, kā rezultātā neesat saņēmusi kreditora atgādinājumus. 

Par kredītsaistību noilgumu  

Kreditoru prasījumus pret patērētājiem regulē Komerclikuma D daļas 406. pants, kas noteic, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā. Proti, ja bankas klients ir tai parādā, piemēram, 100 eiro, tad gadījumā, ja klients trīs gadus no kredīta atmaksas pienākuma brīža nav veicis nevienu maksājumu vai sazinājies ar banku saistībā ar parādu vai ja banka nav veikusi nekādas parāda piedziņas darbības, tad saskaņā ar Komerclikuma D daļas 406. pantu par šādu parādu bankai nav tiesību celt prasību tiesā. Banka ir tiesīga pati veikt piedziņas darbības (ārpus tiesas), lai aizstāvētu savas intereses, taču gadījumā, ja parādnieks atsaucas uz noilgumu, bankai ir pienākums klienta parādu norakstīt zaudējumos. 

Turpretī patērētāju prasījumus pret kreditoru regulē Civillikuma 1895. pants, kas paredz: visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā. Respektīvi, ja bankas klients uzskata, ka viņa intereses ir aizskartas, viņš ir tiesīgs no visu savu kredītsaistību nomaksas dienas 10 gadus celt prasību tiesā pret banku saistībā ar materiāliem vai morāliem zaudējumiem vai prasījumiem. 

Tomēr situācijā, ja kreditors ir atgādinājis par parādu (CL 1905. pants), noilguma tecējums tiek pārtraukts un no atgādinājuma brīža noilguma termiņš sākas no jauna. 

Normatīvie akti neregulē, kādā veidā kreditoram ir parādniekam jāatgādina par parāda esamību, vienlaikus kreditoram jāvar pierādīt, ka ir to darījis. 

Tāpat nav noteiktas prasības, kādai informācijai jābūt norādītai atgādinājumā. Tas nozīmē, ka reklāmas materiāla nosūtīšanu parādniekam nevar uzskatīt par atgādinājumu, savukārt brīdinājuma vēstuli par nenokārtotām saistībām – var.