Saskaņā ar iepriekš izstrādātajiem attīstības plāniem, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti visā Latvijā, 2026. gadā nozares attīstībai būtu nepieciešami papildu 651 miljons eiro. Tomēr, ņemot vērā esošo fiskālo situāciju un ierobežotos valsts budžeta resursus, šāds finansējuma apjoms šobrīd nav reāli sasniedzams. Jūnija beigās valdība pieņēma lēmumu neiesniegt prioritāros pasākumus nākamā gada budžeta plānošanas procesā, kas būtiski ietekmē arī veselības nozari. Ministrs uzsvēra, ka, neskatoties uz ierobežotajām budžeta iespējām, turpinās aktīvas sarunas ar valdības kolēģiem par papildu finansējuma nepieciešamību jautājumos, kas saistīti ar valsts drošību un demogrāfiju. Īpaša uzmanība tiek pievērsta jautājumiem par nozares gatavības stiprināšanu ārkārtas situācijām, kā arī “Mātes un bērna veselības plāna” pasākumu īstenošanai, kas ir būtiski sabiedrības veselības uzlabošanai ilgtermiņā.
Tikšanās laikā ministrs informēja par Veselības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem budžeta izdevumu samazināšanai, kas paredz administratīvo izdevumu optimizāciju gan ministrijā, gan tās padotības iestādēs. Plānots ietaupīt aptuveni 4,6 miljonus eiro, pārskatot administratīvās funkcijas un procesus. Šie pasākumi ir daļa no plašāka plāna, kura mērķis ir nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu, vienlaikus saglabājot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību pacientiem.
Veselības ministrijas Galvenie speciālisti pauda viedokli par pasākumiem, kas viņuprāt būtu īstenojami ierobežotajos finansiālajos apstākļos – straujāka datu digitalizācija, lai samazinātu nepieciešamību pēc atkārtotiem izmeklējumiem vai speciālistu konsultācijām, kā arī pārskatīt ārstniecības pakalpojumu sniedzēju tīklus, vairāk koncentrējot speciālistus un attiecīgi arī finansējumu. Ciešāk būtu īstenojama arī ārstniecības iestāžu sadarbība slimnīcu tīkla ietvaros.
Jau ziņots, ka Veselības ministrija turpina darbu pie strukturālām reformām un optimizācijas pasākumiem. Viens no nozīmīgākajiem virzieniem ir psihoneiroloģisko slimnīcu pārvaldības maiņa, paredzot šo iestāžu administratīvu apvienošanu. Šāds solis ļautu ne tikai ietaupīt resursus kapitālsabiedrībās, bet arī uzlabotu pārraudzības efektivitāti. Paralēli tiek veikts arī slimnīcu tīkla izvērtējums, pārskatot slimnīcu līmeņus ar mērķi nodrošināt kvalitatīvus stacionāros pakalpojumus visā valsts teritorijā.
Tāpat ministrija strādā pie veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeļa pārskatīšanas, analizējot iespējas samazināt administratīvos izdevumus un efektīvāk izmantot esošos resursus. Notiek arī Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu funkciju pārvērtēšana, lai identificētu turpmākas optimizācijas iespējas un stiprinātu nozares ilgtspēju.
*Veselības ministrijas Galvenie speciālisti ir veselības jomas attiecīgās nozares attīstības plānošanai, problēmu risināšanai un ārstniecības iestāžu un citu nozares institūciju darbības koordinācijai izveidota institūcija.
